“Interesanti par svarīgo” ir jaunā žurnāla un sarunu termināļa moto, tātad arī stāstam par redakciju jābūt aizraujošam. Tā arī ir!
Tev, vecīt, pietrūkst prieka, visam tu pieej tik nopietni, ka var vien pabrīnīties, kur tas viss tevī radies! Prieks, “bērna” veselīgais prieks un izdarības, vieglums un muļķīgums (nepareizība), to tev vajag! Pačurā no akmens tilta, pačurā! Un atguvis prieku, spēju rast prieku, Tu kļūsi jauns, sprigans, pārgalvīgs un atvērts, tu atgūsi elpu, lai dzīvotu. Bez tā, un tādā pat garā kā tagad, nu piedod, tu paliksi viens, pat sieva no tevis vairīsies!
Īsāki sakot, tu būsi viena nelaimes čupa, kas tēsīs samācītās klišejas, kas nogurdinās katru, ar kuru saskarsieties, kas laupīs prieku, citu cilvēku prieku. Uz tevi spļaus un tevi nolādēs, jo tu zagsi prieku!
Vai tev to vajag?
Vakar mani pārsteidza šķietami neiedomājams gadījums.
Pie manas būdas piestāja ķengursitējs, no tā izkāpa kāds pāris un kautrīgi uzjautāja, vai mēs drīkstam te pastaigāt, paskatīties!
Nu kād runa, drīkst!
Paskatījās, ne ilgi, minūtes piecas, desmit un vīrietis nāk man klāt un dod divus latus. Es šim virsū, kā jūs sauc, saucot Lauris, saku – Lauri, beidz lūdzu, beidz, par paskatīšanos es naudu neņemu! Nē, nē, tā nevar, atsaka šis, nolika govi uz akmeni, pateica paldies, iekāpa autiņā un projām bija!
Šis cilvēks bija apzinājis gudrību – par velti neko nedrīkst ņemt, pat paskatīšanos nē, un tas kā reizi priecē!
Vakar vispār nauda bira, spēj tik grābt!
Kāds jauneklis, piebrauca un uzjautāja, vai nedrīkstot dīķītī pamaksķerēt? Pamakšķerēt, manā dīķīti, kur pīlītes pēkšķ! Man elpa aizsitās! Saku, drīkst, bet tas joks jums maksās desmit lati!
Un ko jūs domājat, velk ārā maku, dod desmitnieku, un viss notiek! Jums te tik skaisti, man gribas mieru, man ta i tās zivis lāgā nevajag, gribot vienkārši atpūsties!
P.S.
Tā, lūk, prieku var nopirkt, un prieku var dot!
Nupat iešāvās gaiša doma, būs jāuzceļ skata tornis, ar aicinājumu : “Kāp augšā un pačurā!” – maksa, ja čurā – lats, ja nē – pieci.
Nē, tam uzrakstam jāska šādi:
“Nopērc prieku, kāp augšā un pačurā!”
Čau, zvirbulēn!
Tu kā Robinsons esi iematojis pats savu salu, ar to starpību, ka par Tevi zina, satraucas un rūpējas…
Biju laukos. Tur pieklīdis skaists melns kaķis.
Kā jau laukos, kaķu bariņš, visi pēc slaukšans dabū pienu, melnis klāt nenāk, acis spīdina, bet nenāk. Tā nu viņām tiek lieta atsevišķa bļodiņa.
Jautāju, cik ilgi barosiet atsevišķi?
Samnieki saka, mazliet, lai redz ka mums nav ļaunu nolūku, pēc tam diez vai kāds ar viņu atsevišķi vairs ņemsies…
Kā pats teici, gudri tie laucinieki!
Zvirbulēna identitāte Tevi spiež tāpēc, iekšējais melu detektots uzrāda dilemmu, ko pagaidām neproti atrisināt.
gan jau būs labi!
Un tai komentārā, ko rakstīji par mani, Tev gauža taisnība, tā vide, no kuras es nācu, nebija rosinoša, daudz kļūdu izdarīju.
Un atkal taisnība, ka vīrietis mani veda pie prāta.
Bija tik liels egoists, ka neapgrūtināja sevi ar ikdienu, tas ļāva man sevi uztrenēt, lienot cauri problēmām, ko nācās risināt.
Esmu viņam pateicīga kā dzīves sparinaga partnerim
jautājums – Nu katram ir jādara,kas viņam ir jādara. Ja Tev nāk priekšā uzdevumi, vai kā tagad moderni, izaicinājumi, tad lai Tev tiek dots spēks un gudrība tikt ar tiem galā. Es jau arī ceru, ka Tu galīgi nepazudīsi.
Izskatās, ka nu Jūs pats esat pazudis. Vai kas atgadījies?
“Biju laukos. Tur pieklīdis skaists melns kaķis.”
Apsveic nu savus lauku radus! Viņus gaida liela laime un pārticība. Nekādā gadījumā to kaķi nedrīkst dzīt projām! Tā ir ļoti laba zīme.
Kāpēc te neviens vairs nesarunājas kopš septembra? Žēl, tik skaistas diskusijas uz beigām bija!
Anita – Kāpēc te neviens vairs nesarunājas kopš septembra? Žēl, tik skaistas diskusijas uz beigām bija!
Viss kaut kā pajuka pēc tam, kad vairākas reizes no vietas šo CD lapu aizvēra. Tāpēc visi pārvācās uz
http://ierastassarunas.wordpress.com/sarunas/
Taču vairāki forumieši /zvirbulēns, jautājums/ drīz vien pameta jauno lapu, tā arī neiedzīvojušies. Sastrīdējās ar lapas veidotājiem – Parasto un Puiku, un prom bija. Ar viņu aiziešanu izveidojās zināms intelektuāls vakuums, kā rezultātā sarunas jaunajā vietnē ir apsīkušas, bet vēl jau dzīvību velk. Pievienojies mums, ja gribi. Esi laipni gaidīta.
Anita >
A kā Tu te ieklīdi?
9 augusta man draugi ka dimsanas dienas davanu aizveda Laucu lielo a meni sedejam pie galdiniem ar skatu uz juru. Jauki ! Bet kad atnesa griletu cukgalu tas bija kaut kas cieta sadedzinata ka pazole.Davatam zirgam zobos neskatas tapec kaut ka notiesaju pusi. Griez vajadzeja ar speku. Varetu jau vel dazus vardus pateikt par udenaino mohito,absolutu kas iesita deguna. Vienigais kas bija o key ta bija kafija.Vairak tur nekad nebrauksim!