Par tev un Latvijai būtisko.
Godīgi.
Sarīvēt kāpostu no Latgales dārza (28)
Režisore Māra Ķimele Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi izrādi Jāņonkulis pēc Antona Čehova lugas Tēvocis Vaņa motīviem. Lugas darbība pārcelta uz Latvijas laukiem. Pirmizrāde notika ceturtdien, 18.martā. Galvenajā lomā Gundars Āboliņš, izrādē spēlē Andris Keišs, Guna Zariņa, Iveta Pole, Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma, Jevgeņijs Isajevs, Aija Uzulēna.
Ginta Māldera fotoreportāža par izrādes tapšanu šeit:
Aktieri autentisku izjūtu meklējumos brauca uz zvēraudzētavu Daugmalē un mežniecību Lubānas pusē.
Ja jums ir lauku mājas – vismaz tādas, uz kurām vasarās var aizbraukt paciemoties, Ķimeles izrāde liks saspiest ciešāk pirkstu kauliņus un pasmaidīt. Brīžiem samirkšķināt skropstas, lai nesāktu raudāt – tik labi pazīstamas šķiet izrādes varoņu domas un jūtas. Ir sajūta, tas – nevis par viņiem, bet tevi pašu. Mums katru. Latviju.
Kartupeļu kastes, kāpostu kastes, ābolu kastes, ap kurām veikli, brīžiem arī neveikli galošās un gumijas zābakos dzīvojas izrādes dalībnieki. Mana lauku tante būtu dusmīga par emociju uzplūdā apgāzto kartupeļu kasti – to izrādē izgāž pagasta dakteris (Andris Keišs). Kad skaistā pilsētniece Helēna (Iveta Pole) iekožas sārtā, turpat no kastes paķertā ābolā, nāsīs iesitas svaiga, salda smarža. Vai arī tas tikai iztēlē?
Izrādes režisore varoņiem liek runāt latgaliskā intonācijā. Vienkārši, sirsnīgi. Pa īstam.
Dusmas uz Helēnu (Čehovam – Jeļenu Andrejevnu), kura citu pēc citas nomaina valšķīgas kleitiņas – visu izrādes vīriešu acis kā piekaltas, kamēr viņas vienaudze Sofija (Guna Zariņa) brien pāri skatuvei melnos kūts zābakos, brūnās zeķbiksēs, retu reizi nomainot pelēko halātu pret blūzīti un svārkiem.
Šeit visi ir nelaimīgi, jo ilgojas pēc citādas dzīves, nekā viņiem ir. Pēc mīlestības, kura skaisti, bet kaut kā tik nepareizi pie katra atnākusi.
Gundara Āboliņa tēvocis Vaņa (Māras Ķimeles izrādē latviskots par Jāņonkuli) izrādē atzīstas, ka dzīve ir bezjēdzīga – viņš visu mūžu smagi strādājis, nelaimīgi mīlējis un tagad, 47 gados, vairs nezina, kā novilkt līdz mūža galam? Mokoši.
Kāpostu skaidas iet pa gaisu, kad Sofija izvelk no kastes vienu zaļo galviņu un, ielikusi lielā bļodā, rīvē tik nost. Tā vieglāk aizgaiņāt domas. Viņas jūtas pret pagasta dakteri paliek neatbildētas. Dakteris iekāro skaisto, bet nelaimīgo pilsētnieci, kurai vecs un slims vīrs (Ģirts Krūmiņš).
Te visi grib to, kā viņiem nav, ko nekad nevarēs dabūt, lai kā gribētu. Dzīve paiet – kāda jēga tai ir?
Pār brūnajām, noskretušajām virtuves durvīm līņā lietutiņš. Trušu būrī čabinās balts, milzīgs garausis. Atskan zibens spēriens, tālumā sāk riet suņi. No notekcaurules aumaļām gāžas lietus straumes, pārmācot cilvēku sarunas. Viņu kaislības, sāpes, ilgas. Garo dzīvi.
Izrādē arī daudz klusē. Rokas gan visu laiku kustas, kaut ko labojot, gatavojot, mizojot, rīvējot, tīrot un kārtojot. Tā skatoties, aizmirsties. Pēc laba brīža pārsteigumā attopies – bija sajūta, ka ne jau viņi tur, uz skatuves, spēlē, bet dzīvo. Un tu (skatītājs) ar viņiem kopā gatavo, mizo, rīvē, tīri un kārto. Mīli. Un dzīvo.
(17 balsotāji )Te visi grib to, kā viņiem nav
————–
Un daudzi ir saņēmuši desmitreiz vairāk, kā viņiem pienākas (uz citu rēķina).
Bauris vecmodīgā vidē. Stagnācija? Varbūt, bet toties latviskas kultūrtradīcijas, latviskas vērtības. Gribiet šīs lauciskās sajūtas paspilgtināt – aizbrauciet uz Krievijas sādžu: neremontētas mājeles, sagruvušas sētas, dubļaini celiņi, aizaugušas durvjupriekšas.
Aizklapēt ciet mazās skoliņas, likvidēt vilcienus un celt braukšanas cenas autousos ir pareizais ceļš, lai laukus pavisam atstātu bez cilvēka, lai aizlaistu atmatā zemi un grāvjmalas aizaudzētu ar krūmiem.
Dombrovska JL valdība gada laikā ir izdarījusi pietiekami daudz, lai Jāņonkuļa baurisma sindroms Latvijā kļūtu vēl izteiktāks.
Vēl desmit gadus tādā pat stilā, un Latvija būs bez laukiem!
Speciālisti jau aprēķinājuši, ka no Latvijas pazudīs teju puse apdzīvoto vietu!
Un tas viss tik viena iemesla dēļ – naudas plūsmu nepareiza virzība, totāli analfabētiska politika.
Vispār drūmi!
a kur te par Sorosu? Kāpēc par to vēl nav komentāru? Tak neatstāsiet to tā. Nu, paranoiķi, uz priekšu.
Patiešām- vēl neesam dzirdējuši vai tā Ķimele zorriste, vai kā?
Tāpat arī – ko par šito saka A. Zinovjevs un kāda ir šīs izrādes loma 4. maija sistēmas kontekstā.
Tauta pati taču vainīga, jo tā varbūt kustina rokas, bet smadzenes pamaz!
Kā vēlēsim tā dzīvosim! Laiks sākt domāt, kas ir kas!? Vai sirmais vilks ar saraino bārdu ir patiesais laimes lācis, kas tagad ar medainu balsi pats atzīst, ka tas nav nekāds TP plāns ar četriem punktiem: pārdot, pārdot visu austrumu kaimiņam!
Tomēr padomāju un secināju, ka viss laukos ir atkarīgs kāds kurš cilvēks!
Cik nu man ir nācies sakarties ar lauku cilvēkiem, tad tie ir daudz vairāk kultūru baudījuši nekā daudzstāvu guļamvagonu iemītnieki. Cik tad bomžu tagad nav pilsētās, kam interesē tikai savāk pēc iespējas vairāk pudeļu.
Esmu satikusi tādus lauku cilvēkus, kā piemēram Pastari daci no Rūjienas z/s Pērles. Viņa ir tūkštoškārt inteliģentāka un varošāka par saeimas deputātiem kopā un izbraukājusi arī puspasauli un ir savs z/s bizness pie tam ļoti labi nostādīts!
tad vēl parastie lauku cilvēki , ko esmu satikusi ir daudz apmeklējuši teātrus, ekskursijas arī pa Latvijas dārziem utt. Atzīšos, ka tos, kas krāmē tikai ābolus kastēs, gan man nav bijis lemts satikt, bet pie tā vainīga jau ir neprātīgā PSRS laikā sadzīto iedzīvotāju koncentrēšana līvānniecēs un daudzdzīvokļu mājās laukos. Ne tiem bija zemes, bet tikai darbs kolhozā. Nu tam visam ir sekas!!!
Tā nu tas ir lauki kļūst arvien tukšāki un vainīga pie tā ir PSRS laika saimniekošanas metode,daudzi vairs neprot paši domāt uzņemties atbildību,pieraduši ka lēmumus pieņem citi,paši tikai ierauj sīvo un kautkā to darbadienu nobumbulē.Arī autore nepazīst lauku dzīvi-kāpostus nerīvē,kāpostus šķērē vai ēvelē,ierīci ar ko to dara sauc kāpostu ēvele.
Labs raksts, tikai kādēļ es neesmu pieminēts?
Jā, par mani arī nav nekas… bēdīgi
mierīgi, es visu kontrolēju!
Dažas pazīmes liecina, ka pa šo saitu daudz dzīvojas jēļi. Tad nu ziniet, ka jums to rievu ir tikpat daudz kā Jāņonkulim. Ir gan viena liela atšķirība: onkulis, lai arī dumjš, tomēr smagi strādā.
Jūs, jēļi, gribiet tikt klāt pie naudas un varas gan bez rievām, gan darba – aprobežojoties vienīgi ar klaigāšanu par godīgumu un apsaukāšanos. Jūs pat savas trijotnes ietvaros demokrātiju neprotiet noorganizēt.
Nu tad nu rudenī redzēsim, cik lielu zivi noķersiet. Ka tik par lomu neizrādās caurs zābaks, pilns ar netīru ūdeni.
Dikti izskatās,ka šai vietnei no katra otra stūra un katra viena kakta uzglūn šausmas.
dažas piezīmes liecina ka dažiem ir ļoti smagi ar humora izjūtu. labāk jau gruzīties un kaukt!!
> sausmas
Varbūt atradīsi citu vietu, kur izpausties? Kur, ja nav argumentu, var vienkārši nolamāt tos, kam ir citi uzskati.
Neesmu piederīga nevienai partijai, bet māku atšķirt melnu no balta.
Nevajag savas negatīvās īpašības automātiski pārnest uz tiem, kam ir cits viedoklis.
Tev runas par godīgumu ir klaigāšana tāpēc, ka tas tev nav svarīgs – ir citas prioritates.
Domburšovā trešdien runāja Jānis Ikstens. Ļoti pareizi. Tiesa gan, ne visiem pieleca. Mums, latviešiem, ir maz gudru cilvēku. Un tās tiešām ir šausmas.
18.šausmas
maz gudru cilvēku”
Toties mums ir bezgalīgas šausmas.
Jo tas saldi – šausmināties.
Cienījamā Anda Burve-Rozīte!Es esmu iegādājies
biļeti nākošajā nedēļā uz Korneliju Žurku.Kas man
jādara,lai publicētu recenziju par šo mākslas
darbu portālā CitaDiena?
oliver, jāsaka ka jūs stipri atpaliekat. tagad par žurkām vairs nav aktuāli!
>šausmas
Ikstens domburšovā baktsīja atpakaļ sakaltušas rozīnes stipri appelējušā maizes šķēlē.
Dālderis šodien parādīja, ka piekāš iepuvušo shēmotāju kliķi un turpinās strādāt savai valstij.
Izlasīju komentārus un SAPRATU, ka neviens no to autoriem šo izrādi nav redzējis, maz ko zina par “Tēvoci Vaņu” un par Antonu Čehovu, diezin vai ir iedziļinājies cilvēka dzīves jēgas un laimes jautājumos, bet NESAPRATU, kāpēc visi godātie komentāru autori uzskata par nepieciešamu darīt visiem zināmas savas domas par lietām, kas neietilpst viņu kompetences lauciņā.
ABC!
Labāk dzīvo nost kamēr atvēlēts un nemekē tajā dzīvošanā jēgu, jo tā var nojūgties.Jādzīvo saskaņā ar sirdsapziņu un tad viss būs kārtībā!
ABC
Ko nozīmē “darīt visiem zināmas savas domas par lietām, kas neietilpst viņu kompetences lauciņā.” Ja skatītājs ir skatītājs, tad viņa domas ir viņa kompetence. Izrādes jau ir domātas skatītājiem nevis kritiķiem. Domājiet citādāk?
Cienījamais Oliver, šis nelielais rakstiņš nekādā ziņā nav domāts kā izrādes recenzija (recenzijas lai raksta šai jomā akadēmiski izglītoti kritiķi), bet vienkārši pavadošais teksts G.Māldera bildēm, kas dod ieskatu izrādes tapšanas procesā
Nu tad beidzot tas vaņka būs aizvilcies no šīs zemes prom?
Mūsu draugi:
