Laipni lūgti Ķīnā (49)

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas priekšvēlēšanu (un arī citos) gados varētu mēģināt vērsties pret interneta blogiem un pat portāliem, kas nav reģistrējušies kā masu saziņas līdzekļi, panākot to slēgšanu.

Ventspils karu blaknes

Pirms vairākām nedēļām DVI pēc privātpersonas lūguma slēdza mājaslapu lembergs.info – kārtējo Ventspils tranzīta kara blakni, kuras patiesie turētāji tiek slēpti aiz adresēm Igaunijā, bet tajā pieminētie uzskata par Aivara Lemberga oponenta Oļega Stepanova cilvēku roku darbu. Tajā kopš 2006.gada tika publicēti citu mediju vai interneta resursu materiāli, kārtojot tos pēc kategorijām, piemēram, ZZS, Lembergs, ministri, dažādi Ventspils tranzīta personāži utt. Pēdējos gadus tas faktiski darbojās kā ziņu agregators.

Vietņu slēgšana Latvijā nav ikdienišķs gadījums – pērn slēgta viena (www.latvianmodels.lv), šogad četras – trīs  ierosināto kriminālprocesu dēļ, iespējams, par naida kurināšanu, un lembergs.info.

Citadiena.lv pa aplinkus ceļiem noskaidroja, ka DVI vērsās LSF Holdings valdes priekšsēdētājs, sīkpartijas demokrāti.lv vadītājs Edgars Jansons, prasot no tās izņemt konkrētu informāciju. Ir skaidrs, ka tie nebija sensitīvi dati, bet vispārpieejama informācija – ne personas kods, ne adrese, ne medicīniskā informācija, ne komercnoslēpums.

DVI atbilde liecina, ka par personas datiem tā uzskata arī vārdu un uzvārdu, informācijas publicēšanu, ka persona ieguvusi augstāko izglītību, strādā konkrētā uzņēmumā un amatā utt.

E.Jansons nenoliedza, ka viņa advokāts iesniedzis sūdzību DVI. lembergs.info esot tikušas pārpublicētas “muļķības” no nu jau slēgtas mājaslapas, piemēram, ka viņš sarunājas ar Mēnesi vai ka viņa māte gatavo Lembergam ēst. Taču nosūtīt konkrēto pamatojumu viņš atteicās. Viņš uzskata, ka lembergs.info veidotāji pārkāpj viņa cilvēktiesības.

Ignorēšana = lielāka vaina?

DVI pārbaudi sāka pērn maijā. E.Jansons vērsās ne tikai ar iesniegumu, bet arī tiesībsarga viedokli, ka datu publicēšana varētu būt pretrunā ar privātās dzīves neaizskaramību un inspekcijai jāsāk pārbaude, lai noskaidrotu personu, kas tos ievietoja.

lembergs.info izmantoja bezmaksas “hostinga” (izvietot lapu uz sveša servera) iespēju, ko piedāvāja uzņēmums MS Impex. DVI pieprasīja uzņēmumam identificēt personu, kas atbild par informācijas ievietošanu (”es to džeku mūžā neesmu redzējis,” mums teica uzņēmuma atbildīgā amatpersona, kas nevēlējās, lai viņas vārds tiktu publiskots).

Uzņēmums esot nosūtījis e-pastu ar DVI piesauktajiem pārkāpumiem uz reģistrācijā norādīto adresi, taču pārkāpumi nav novērsti. DVI apgalvo, ka četrās vēstulēs pieprasījusi MS Impex atklāt IP adresi, no kādas administrēta mājaslapa, bet atbildes nav saņēmusi. MS Impex savukārt stāsta, ka neko nav saņēmuši un no datu sargiem gaidot spēju vismaz sazināties pa e-pastu. Kad inspekcija konstatējusi, ka MS Impex ir iespēja mainīt “hostētās” lapas saturu, bet tā nav izmantota, interneta servisa nodrošinātājam LATNET pieprasīts lapu slēgt. Tas arī noticis bez brīdinājuma.

“Tur nebija nekādu nopietnu pārkāpumu, nekādas sensitīvas informācijas, bet strīds par to, ka pārpublicēta informācija no vairs neeksistējoša saita, taču interneta vidē tas notiek regulāri. Protams, ka es varu to mainīt, bet kāpēc man tas jādara?” teica MS Impex pārstāvis.

DVI ir divi galvenie argumenti – uzņēmumam bija dotas vairākas iespējas novērst pārkāpumu, kas netika izmantotas, un Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas ļauj datus apstrādāt izņēmuma gadījumos (7.pants) vai tikai medijiem, kurus savukārt var atšķirt pēc tā, vai vietne ir vai nav reģistrēta Masu informācijas līdzekļu (MIL) reģistrā. Šajā gadījumā neviens no abiem nosacījumiem nav izpildīts.

“Atbildot uz jautājumu, vai DVI ir nodrošinājusi Satversmes 100.panta ievērošanu (cenzūras aizliegums – red.), paskaidroju, ka DVI pienākums ir nodrošināt, ka tiek ievērots Fizisko personu datu aizsardzības likums,” uzskata iestādes vadītāja Signe Plūmiņa.

Smagas sekas

Teorētiski tas nozīmē, ka, piemēram, katrs Citadiena.lv rakstos pieminētais personāžs var vērsties DVI un pieprasīt, lai lapu slēdz, jo šis ir blogs, nevis masu informācijas līdzeklis. Kā tādi nav reģistrēti arī lielākie interneta mediji, piemēram, Delfi, jo nav pieņemtas nepieciešamās izmaiņas likumā, kas viņus atbrīvotu no atbildības par lietotāja radītu saturu. Taču, ja Delfi, piemēram, varētu reģistrēties kā masu informācijas līdzeklis, blogeriem tas nav piemēroti. Līdz ar to katrs varētu mēģināt aizvērt sev netīkamu blogu, balstoties uz šo precedentu. (pilna DVI likuma interpretācija atrodama šeit)

Nepatīkami pārsteigts par DVI rīcību ir Delfi vadītājs Juris Mendziņš. Juristi vēl vērtē, kādas varētu būt sekas, bet viņš to sauc par kārtējo pierādījumu tam, ka valstī labā roka nezina, ko dara kreisā. Interneta mediji ar to pielāgošanu Masu informācijas likumam nodarbojas kopš 2002.gada. Līdz šim valdījusi izpratne, ka interneta mediji de facto ir mediji un atbild par savu saturu, bet ne lietotāju radīto. Par to atbild paši lietotāji, ieskaitot blogerus. Tā kā internets piedāvā daudzveidīgas publicēšanās iespējas, bijis skaidrs, ka tam nav jāpielāgo vecais Masu informācijas līdzekļu likums.

“Un tad nāca DVI pavērsiens, kas visu šo trauslo līdzsvaru nojauc pilnīgi un galīgi. Tas ir kas jauns,” saka J.Mendziņš.

Ar masu mediju lietām strādājošā biroja Liepa, Skopiņa un Borenius zvērināta advokāta palīdze Linda Lejiņa norādīja, ka no likuma viedokļa viss ir pareizi – DVI pienākums ir rūpēties par personas datu aizsardzību, nevis vārda brīvību. Par to būtu jārūpējas profesionālajām žurnālistu organizācijām.

No otras puses, arī tiesu praksē esot manāma tendence arvien vairāk izmantot ne tikai goda un cieņas aizskaršanas, bet arī datu apstrādes jautājumus. Biroja juristi atzīst, ka šī ir pirmā zināmā lieta, kur ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma palīdzību izdevies atbrīvoties no kritiķa, jo parasti šādas lietas risina tiesā, kas ir vienīgais veids kompensācijas piedziņai.

L.Lejiņa norāda, ka Eiropas kopienu tiesa 2008.gada decembrī pieņēmusi spriedumu, kas paplašina robežas attiecībā uz datu apstrādi. Tajā teikts, ka ar to var nodarboties ne tikai MIL, bet arī “katra persona, kas nodarbojas ar žurnālistiku”. Par tādu uzskatāma informācijas, viedokļu un ideju atklāšana sabiedrībai neatkarīgi no to pārraides veida.

Tiesa, kā DVI to piemēros, redzēsim praksē. Inspekcija apgalvo, ka līdzko no lembergs.info dzēsīs datus, kurus iznīcināt prasa datu sargi, mājaslapa tikšot atbloķēta.

Citadiena.lv pirmdien pārliecinājās, ka tā atkal darbojas. Lapas uzturētāji atzina, ka pārcēluši to uz serveri ārzemēs.

(21 balsotāji )