Maksātspējīgie nabagi (42)

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau būtu nodedzināta. Vērtējot valdības ekonomikas politiku, viņa atbalstītāji uzsver, ka galvenais panākums ir valsts glābšana no maksātnespējas. Arī kritiķu argumenti ir skaidri – budžeta samazinājumi veikti lineāri, nevis pēc būtības izvērtējot, ko valstij vajag darīt un ko tā var atļauties.

Skaitļi ir skarbi. Ja summējam izmaiņas 2009.gada budžetā un 2010.gada budžeta plānu, pusgada laikā valsts budžetam tika nogriezts miljards. Izmaksu samazinājums nāca komplektā ar nodokļu paaugstināšanu un jaunu ieviešanu. Pērn sasniegtie makroekonomikas „rekordi” stindzina. IKP līknes straujais nogruvums līdzinās bedrei, no kuras šogad jāsāk rāpties laukā, savukārt bezdarba rādītāji jau sasnieguši augstāko līmeni ES un turpina pieaugt. Rigibor – procentu likme, par kuru bankas izsniedz citām bankām īstermiņa aizdevumus latos, – V.Dombrovska valdības laikā uzstādījis pat divus rekordus. Vasarā, kad šaubas un nervozitāte par latu sita augstāko vilni, trīs mēnešu Rigibor pacēlās līdz 30%, bet šomēnes nolaidies līdz zemākajam punktam (2,59%) savā 12 gadu ilgajā vēsturē, ļaujot cerēt, ka finanšu tirgi ir noticējuši Latvijas ekonomiskajam kursam.

Ko V.Dombrovskis ir darījis pareizi un ko – nepareizi? Par trīs valdības sasniegumiem un smagākajām kļūdām jautājām diviem atzītiem ekspertiem – Nordea galvenajam ekonomistam Andrim Strazdam un Rīgas Ekonomikas augstskolas mācībspēkam Mortenam Hansenam.

Trīs pareizās lietas

Andris Strazds: “Nodrošināta valsts maksātspēja. Nodrošināta valsts maksātspēja. Nodrošināta valsts maksātspēja.”

Mortens Hansens norāda, ka V.Dombrovskim izdevies paveikt iekšējo devalvāciju, pieņemt smagās 2009.gada budžeta izmaiņas un 2010.gada budžetu, kā arī noturēt koalīciju un starptautiskos aizdevējus. “Tas ir vairāk nekā Sīzifa darbs. Patiešām uzslavas vērts.”

Trīs nepareizās lietas

A.Strazds norāda uz lietu, zem kuras droši vien parakstītos visi Latvijas iedzīvotāji – nodokļu izmaiņas, kas stājas spēkā ļoti neilgu laiku pēc pieņemšanas, radot gan haosu, gan nedrošību investoriem.

Otrais – neapliekamā minimuma samazināšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pacelšana, ko “vienkārši nedrīkstēja darīt”. Varēja vēl palielināt patēriņa vai nekustamā īpašuma nodokļus, bet darba spēka sadārdzināšana vienkārši bijusi aplama.

Par trešo kļūdu A.Strazds sauc vienotās algu sistēmas “pseidoreformu”, kurā par griestiem noteica premjera algu, bet nevērtēja situāciju valsts un privātajā sektorā attiecīgajā jomā. Turklāt hakeru no VID iegūtie dati liecina, ka tā nedarbojas tik un tā.

M.Hansens norāda, ka budžeta samazināšana sākās par vēlu. Komunikācija ar sabiedrību ir tālu no apmierinošas: “Ja jūs nemaksājat normālus nodokļus, tad jums nav tiesību un arī dabā nebūs labas veselības aprūpes – tas ir tieši tik vienkārši.” Trešais trūkums esot skats uz nākotni – kurp Latvija dodas? M.Hansenam neesot skaidrs, kādēļ tik maz uzmanības tiek veltīts faktam, ka par Latviju nabadzīgākas ES ir tikai Rumānija un Bulgārija. “Gandrīz nekad netiek runāts, kādēļ šī valsts ir tik nabadzīga, lai gan visus tas uztrauc,” saka ekonomists.

Viskaitinošākā V.Dombrovska valdības gadā bijusi mētāšanās nodokļu lietās – pirmdien priekšlikums, otrdien mainīts, trešdien pilnībā atjaunots un ceturtdien pazudis no apspriešanas. “Tas nepalīdz ne investoriem, ne iedzīvotājiem,” secina M.Hansens.

(16 balsotāji )