Lafers un Leiputrija (90)

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka ekonomiskās krīzes laikā, kad budžeta ienākumi jau tā iet mazumā, valdība nav lēmusi par nozīmīgu nodokļu likmju pazemināšanu.

Paradoksālo ideju, ka valsts varētu iekasēt vairāk naudas, samazinot nodokļus, pirmo reizi izvirzīja amerikāņu ekonomists Artūrs Lafers (Arthur Laffer) pagājušā gadsimta 70.gados. Viņa teorija balstās atziņā, ka ir divas nodokļu likmes, pie kurām valsts kasē vispār neienāk nauda. Ja likme ir 0%, tad, protams, budžetam nav ieņēmumu. Savukārt, ja likme ir 100%, arī šķiet loģiski, ka budžets paliek tukšs. Tādā gadījumā nevienam nebūtu motivācijas strādāt un rezultātā nebūtu ienākumu, kurus aplikt ar nodokli. Starp šīm divām galējībām vajadzētu atrasties nodokļu likmei, pie kuras budžeta ienākumi sasniedz savu maksimālo līmeni.

Tātad dažkārt, un te stingri jāuzsver vārds “dažkārt”, nodokļu samazināšana varētu veicināt budžeta ienākumus. Vai nu tāpēc, ka zemākas likmes mazina dzinuļus izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai arī tāpēc, ka nodokļu samazināšana veicina tautsaimniecības attīstību. Tomēr Lafers nebūt neapgalvo, ka lielāki nodokļi nekad nerada lielākus budžeta ienākumus. Pati teorija skaidri atzīst, ka bieži vien tieši tā notiek.

Par nelaimi, visai drīz pēc Lafera teorijas izstrādāšanas politiķi gan ASV, gan citur pasaulē šo hipotēzi būtiski sagrozīja un sāka sludināt, ka nodokļu samazināšana vienmēr un visur palielina budžeta ieņēmumus. Protams, zem tādām aplamībām neviens nopietns ekonomists nekad neparakstītos. Profesionālais godaprāts neļauj to apgalvot pat tādiem ekonomistiem, kuri ir cieši saistīti ar nodokļu samazināšanas atbalstītājiem. Pieminēsim tikai vienu no ļoti daudzajiem piemēriem: bijušo prezidenta Buša galveno padomdevēju tautsaimniecības jautājumos Hārvarda universitātes profesoru Gregoriju Mankjū (Gregory Mankiw). Savā plaši izmantotajā mācību grāmatā Ekonomikas principi (Principles of Economics) viņš nosauc par šarlatāniem un dīvaiņiem cilvēkus, kuri cenšas citiem iestāstīt, ka zemākas nodokļu likmes nesamazina budžeta ienākumus.

Lafera teorijas izķēmotajam variantam var būt ļoti nopietnas politiskas sekas mūsu pašreizējā situācijā. Nav pamata domāt, ka Latvijā kopējā nodokļu sloga samazināšana palielinātu budžeta ieņēmumus. Jau tagad nodokļu kopējais apjoms kā procents no iekšzemes kopprodukta ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā. Taču pat ar visu līdzšinējo griešanu budžeta deficīts nākamajos divos gados jāsamazina vēl par kādiem 800 miljoniem latu.  Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķiem ir milzīgs kārdinājums stāstīt nevis patiesību par to, kas būs jādara šā mērķa sasniegšanai, bet gan censties radīt iespaidu, ka to var izdarīt bezsāpīgi, pat patīkami, ar nodokļu samazināšanu. Tāpēc vēlētājiem ir jābūt ļoti skeptiskiem pret skaistām pasakām par budžeta Leiputriju, kurā jo mazāk dara, jo vairāk kabatās ir nauda. Tiem, kas šai fantāzijai noticēs, vilšanās būs smaga.

Lasītājiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par Laferu līkni un tā ietekmi uz ekonomisko politiku, varu ieteikt šādas saites:

1. Ieskatu Lafera ideju teorētiskajā bāzē un to attiecināšanā uz Latviju savā blogā sniedz Gatis Kokins.

2. Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens tepat Citadiena.lv jau rakstījis, ka Latvija nevar atļauties iekasēt nodokļus kā ASV un tērēt kā Ziemeļvalsts.

3. Ne tikai Mankjū bet arī ASV centrālās bankas vadītājs Bernankī (Bernanke) un tās bijušais vadītājs Grīnspens (Greenspan), Nobela prēmijas laureāts un viens no ietekmīgākajiem XX gs. ekonomistiem Frīdmans (Friedman), bijušais ASV finanšu ministrs Paulsons (Paulson) un vēl daudzi citi norobežojas no idejas, ka nodokļu pazemināšana nerada budžeta ienākumu samazināšanu. Labs viņu izteicienu apkopojums šeit.

4. Visbeidzot interesants un vienlaikus satraucošs raksts par nelaimi, ko aplamais laferisms nesis Amerikai. Autors Deivids Stockmans (David Stockman) no 1981. līdz 1985.gadam bija ASV prezidenta Reigana (Reagan) budžeta direktors, tātad cilvēks, kurš ieviesa Amerikā nodokļu samazināšanas politiku.

(39 balsotāji )