Par tev un Latvijai būtisko.
Godīgi.
Padoms cirvim (104)
1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus viņi uzskatījuši par svētiem un pie kuriem nesuši upurus un gājuši lūgt savus dievus. Kad vietējie poļu muižnieki likuši svētos kokus nocirst, draudot nepaklausīgajiem ar nāves sodu, latvieši “ar lielu vaimanāšanu apgalvoja, ka labāk esot ar mieru pazaudēt savas nociršanai lemtās galvas, nekā atļaut nocirst [svētos] kokus. Kad nu tomēr daži no viņiem bija spiesti paklausīt un kad viņi trīs dienas bija apraudājuši nocirstās liepas, viņi cita nekā nevēlējās, kā šķīstīt no bojāejas draudiem savējos par to, ka tie bija nodevuši savus svētumus. Un nekādi nebija iespējams izdabūt laukā no viņu prātiem to, par ko tik ilgā laika tecējumā viņi bija bijuši neatlaidīgi pārliecināti, proti, ka pat par nelielu minēto koku apgānīšanu šie apgānītāji vai nu mirs drošā nāvē, vai arī viņus piemeklēs nelaime, kas nebūs viegla”.
Tā no senajiem laikiem koki un to likteņi ir spēcīgi uzrunājuši latvieša dvēseli un dzinuši saknes viņa zemapziņā. Tas nojaušams jau dainās — “Caur sidraba birzi gāju, / Ne zariņa nenolauzu”; “Pie ābeles piestājos / Kā pie savas māmuliņas”; “Sader liepa ar ozolu / Manā tēva pagalmā”, taču arī modernais latvietis nav zaudējis sentēvu kokbijību. Rūdolfa Blaumaņa Andriksonam nelaimes sākās, kad viņš uzdrošinājās nocirst ozolus, un Indrānu ģimenes traģēdiju simbolizē gāztā ošu gatve. Rainis apdziedāja piektgadniekus dzejoļu krājumā Lauztās priedes, un Andrejs Eglītis rakstīja, kā “svešais cirvis cērt un cērt”. Padomju laikos Imants Ziedonis rīkoja īpašas ekspedīcijas, lai glābtu dižkokus, bet viens no atjaunotās Latvijas iecienītākajiem simboliem ir pieclatu naudas zīme, uz kuras zarus pleš kupls ozols.
Tagad “mācītāju partijas” virsprovinciālis Šlesers grib ķerties pie koku ciršanas savā Jūrmalas īpašumā. Viņa partijas biedrs Šmits gan dara, ko var, lai izsvēpētu pagānismu no mūsu sabiedriskās telpas, un ir ar sevišķu niknumu vērsies pret koka bluķa vilkšanu ap Rīgas domi ziemas saulgriežos. Tomēr svētais karš viņam sekmējas vēl sliktāk nekā savulaik jezuītam Kulēzijam. Ar kokiem Latvijā ir jārēķinās, un pat Šlesers, kurš uzskata pārmetumus par savtīgu interešu realizāciju politikā tikai par ieganstu pāriet pretuzbrukumā, tagad ir spiests darīt to, ko viņš citādi nekad nedara — taisnoties.
Vai tiešām Jūrmalas Aizsardzības biedrības protests pret valdības lēmumu dot Šleseram atļauju cirst kokus varētu piespiest buldozeru apstāties un paskaidrot, kāpēc viņa kāpurķēdēm jābrauc tieši šai kāpai pāri? Nē, tādus “kvaukšķus” Šlesers jau gadiem ir ieradis ignorēt, un viņi nevarēja būt par iemeslu, kāpēc viņš jau nākamajā dienā pēc valdības lēmuma pieņemšanas publicēja paziņojumu ar programmātisko nosaukumu — “Par priedēm”. Tajā Šlesers atzīstas, ka pēdējās dienās viņam bieži uzdots jautājums: “Vai tiešām simtgadīga meža iznīcināšana ir Šlesera plāns? Paskaidrojiet!” Un uzbur ainu, kurā “nostata skaistu, neaizsargātu koku pretim politiķim Šleseram”.
Vai šiem jautājumiem neskan cauri dobjas aizlaiku balsis? Vai paziņojums nav mēģinājums šķīstīties, lai sevi pasargātu no nelaimes, kas piemeklē tos, kuri nodevuši savus svētumus?
Pusi Latvijas klāj meži, bet 70 koku liktenis ir kļuvis par nacionālas nozīmes notikumu. Senie tabu nav zaudējuši savu spēku, un, kad ir jāizvēlas starp koku un cirvi, tautas ētiskajā izpratnē kokam vienmēr būs taisnība. Tas visiem cirvjiem būtu allaž jāpatur prātā.
(109 balsotāji )Ja parastais mirstīgais nopirka apbūvei no Arco Real Estate meža gabalu pie Mazā Baltezera, koku ciršanas atļauju varēja dabūt bez problēmām.
P.s. Daži apbūves gabali vēl ir pieejami, lai gan Arco šefs ezermalā sev māju uzbūvēja un peldvietu aizžogoja.
Tos ko Dievs grib sodït viñś tiem atñem prätu. Bet tä kä Śleseram präts nav, tad viñś cer ka izbëgs no śï soda, bet tas viñam drïz vien näks.
Zvirbuļķibilds atkal ēteru piesārņojis.
Tādā aspektā es to nebiju aplūkojusi, bet, pareizi, Šlesers tak nāk no “mācītāju” partijas. Un arī skaists viņš nav tīri objektīvi, jo ir resns un, lai arī izmanīgs, tomēr dumjš.
20.gs.sākumā piekrastes zvejnieku ciemiem lielas raizes sagādāja kāpas,kas pamazām apbēra ciemus ar smiltīm,liekot tiem atkāpties dziļāk sauszemē.Jaunā valsts Latvija uzskatīja par neatliekamu uzdevumu apturēt kāpu ceļošanu un izdalīja salīdzinoši milzīgus līdzekļus kāpu apstādīšanai ar priedēm.Tagad pagaidām šādu problēmu mums nav,bet vai tas nevar atkārtoties?Pašlaik netiek veikti pat minimāli kāpu aizsardzības pasākumi,visur tiek tikai postīts.
Tik ilgi, kamēr ziņkārīgie ies skatīties, kā buldozeru “parauj gaisā”, būs arī zaļā uguns veselam saprātam nepieņemamiem pasākumiem.
Lai aizturētu smilšu spiedienu, kāpas ir jāapbūvē, turklāt biezā slānī.
Ja ir gribošie to darīt, visi šķēršļi būtu jānoņem, un viss.
Lai būvē!
Labrīt! Priecīgas Tev….
Kas tu tāds par tirliņu,ka mani sveicini, vai mēs pazīstami, vai tu slims????
Tu skaties ka nedabū brīdinājumu par mutes brūķēšanu.. redz kā papum tiesā izgāja..tā iet ka vecs komunists saslimst ar napoleona sindromu..mūža nogalē jādeldē ūziņas uz apsūdzēto sola:(
Ja apbūvēs kāpas, tad te būs Latslāvija!
89.
zvirbulēns- klusajam
Kas tad tev, vecais, galīgi šīberis aizkritis? Vai tad vairs nevienu, izņemot Lembergu, nepazīsti? 
Viņam pēc vakardienas dižkodiena rādās sarkanas čūskas, rozā ziloņi un lillā zirnekļi. Droši, ka uz sitiena pat Lembergu nepazītu – noturētu par zaļu pērtiķēnu.
Ko bļaujat, ko kliedzat? Kas tas klusais tāds, ka viņš mani sveicina, es tādu nezinu un zināt negribu!
Cik tad uz zvēra pohām iecirti?
he hee sitas ir labs raksts. paldies autoram!
Ko tāds pūcīgs? Es jau tikai labu Tev…
Labs raksts! Paldies.
Tas visiem cirvjiem allaž būtu jāpatur prātā.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Visiem cirvjiem prāta – cik kātā.
Tur, kur Šlesers bijis, esot kadiķa zaru jādedzina – tad tā vieta vairs neesot nolādēta.
PaldiesPaulam Raudsepam par rakstu.Ļoti labs.
Tiešām, satraucoša ir Šlesera nekaunība un visatļautība kā arī atbalsts viņam Saemā.Viņa neprāts un apsēstība kļūst arvien redzamāka, kontakta trūkums ar sarunu vadītāju un nespēja atbildēt uz jautājumiem…Šāds cilvēks reprezentē Latvijas valsti un biznesa aprindas???
Vai tiešām nav neviens, kas Šleseram var aizbāst muti un noņemt viņu no “trases”?
Raksts jau labs, tikai diezvai Šlesers spēs saprast tā jēgu, pat ja izlasīs!
skaists raksts, kura vērtība nav tikai saturiska, bet arī mākslinieciski ļoti augsta,paldies!
autors aciimredzami neapzinaas koku noziimi kaapaas.
Mūsu draugi:
