Par tev un Latvijai būtisko.
Godīgi.
Ziemassvētki (9)
Ne pieczvaigžņu viesnīcā – kūtī
Piedzima Dieva Dēls.
Austrumu gudriem bij grūti:
Viena zvaigzne un vakars vēls.
Viņu dāvanas bija:
Mirres, vīraks un zelts.
Gremoja lopi, un lija
Gaisma no debesu telts.
Salatēvs, Santaklausa
Nenāca apciemot.
Gaisma tumsībā ausa.
Kas saskatīja tad to?
Debesīs zvaigzne dega.
Tagad deg elektrība.
Sniegavīram sarkst deguns.
Tirgus drūzma un rība.
Klīstu pa tirgotavām
Drudžaini līksmīgā barā,
Turēdamies pie Tava
Nepārejošā stara.
(19 balsotāji )
Kristietības izveidošanā sava vieta ir kūtij, bet sava vieta – arī pieczvaigžņu viesnīcai, kaut arī divtūkstoš gadu senā izpratnē. Apustulis Pāvils – viens no kristietības pamatlicējiem bija profesionāls telšu gatavotājs un tirgotājs. Telšu gatavotāju klienti bija ne jau Tuvo Austrumu klejotāji-lopkopji, bet gan tālaika biznesa cilvēki, kuri līdzīgi mūsdienu top-menedžeriem braukāja pa pasauli vergu airētos kuģos, slēdza līgumus un tirgojās. Ja viņu palīgu štats bija liels, tad apmetās savās greznajās teltīs, jo citur viņu izmitināšanai nepietiktu vietas.
Atšķirībā no savas nāves, grēku izpirkuma upura un Lieldienām, Jēzus evaņģēlijos nekur neapgalvo, ka viņa dzimšanu vajadzētu kaut kā īpaši pieminēt. Man reizēm ir tāda sajūta, ka ticīgiem cilvēkiem, kuri paši nav kristieši (teiksim, judaisti, musulmaņi) reizēm var nodomāt, ka mēs latvieši esam jukuši, ja reiz atzīmējam “Dieva piedzimšanu”. Jo Dievs taču ir mūžīgs un allaž bijis. Tā ir Dieva būtības noniecināšana. Kā teikts Korāna 112.sūrā:
Bismi L-lāhi r-rahmāni r-rahīmi
1. Qul huwa L-lāhu ahad.
2. Al-lāhu s-samad.
3. Lam yalid wa lam yūlad.
4. Wa lam yakun lahu kufuwan ahad.
(Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā. 1. Saki, Dievs ir viens, 2. Mūžīgais Dievs. 3. Viņš nav dzemdinājis un nav dzemdināts, 4. un viņam līdzīga nav neviena.)
Šo sūru pārdomājot, var redzēt, ka daudzi latvieši (gan kristieši, gan arī t.s. senticībai piederīgie) Dievu izprot kļūdaini – viņu saprašanā Dievs ir cilvēkam līdzīgs. Tāds, kuram piedzimst dēls (vai varbūt pat daudzi dieva dēli), kuram var pajautāt – “Ko Dieviņi tu darīsi, kad mēs visi nomirsim…” Tas varbūt ir dzejiski – bet diez vai tāds ir mūsu Pasaules Radītājs un Pēdējās Dienas Valdnieks.
Pārdomāsim to un novēlēsim mieru viens otram.
2 
4
>Kalvis
Savā ziņā latvieši ir mazāk jukuši par citiem. 
Latvieši svin Ziemassvētkus. Nav latviešiem ne Christmas, ne Rožģestvo.
Ar ko Pasaules Radītājs un Pēdējās Dienas Valdnieks atšķiras no Dieviņa, kuram var pajautāt to, kas uz sirds?
7 0
Ne pieczvaigžņu viesnīcā – kūtī
Piedzima Cita Diena.
Citas Dienas gudriem bij grūti:
Viena avīze un vakars vēls.
Viņu dāvanas bija:
Jauns žurnāls, vīraks un zelts.
Gremoja “pingvīni”, un lija
Komentāri no visgudro telts.
Salatēvs, Santaklausa
Nenāca apciemot.
Gaisma tumsībā ausa.
Kas saskatīja tad to?
Debesīs zvaigzne dega.
Tagad deg Cita Diena.
Sniegavīram sarkst deguns.
Tirgus drūzma un rība.
Klīstu pa veblapām
Drudžaini līksmīgā barā,
Turēdamies pie sava
Nepārejošā stara.
3 12
Ir labi un ir vājāki biznesa projekti. Latviešiem nav paveicies ar Ziemassvētkiem, Līgo ! Tiem tikai pašu mājās noiets. Nav tā kā lielajām tautām. Tās prot eksportēt gan ticības, gan Dievadēla piedzimšanas laikus citām tautām. Pat elku Dievu pielūgšana citām tautām ļauj tikt izceltiem saulītē, kā grieķiem, ar olimpiādi un visiem Zeviem, Herakliem un Dionīsiem, par kuru “dzīves gaitām” māca visās pasaules skolās un augstskolās. Negrib ļaut svešu biznesa projektu destributori Latvijā pat bluķi pavilkt. Tas var nest zināmus zaudējumus un “izkropļot tirgu”.
Priecīgus Ziemassvētkus! Tos, kuri atnāk paši, bez “advancēšanas”.
5 0
Nu jau labu laiku sabiedrība slimo ar “Zeitgeist”. Vai te tas gluži svešs? Man jau ļoti patika doma, ka Kristus ir saule un apustuļi- zodiaka zīmes. Tā atkal iznāca, ka latviešiem taisnība, saulgriežus svinot, un visi tie jocīgie, kam nepatīk mūsu pasaules izjūta, ir iebraukuši klasiskās auzās! Sveiciens zvirbulim, nāc uzkost!
0 0
Mūsu draugi:
