Par tev un Latvijai būtisko.
Godīgi.
Paši pasūta, paši izpilda (35)
Publicēts: 2009. gada 2. decembris 12:57
Atslēgvārdi: LR, LTV, nacionālais pasūtījums, NRTP.
Liels bija dažu Saeimas deputātu pārsteigums, Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas radio (LR) apvienošanas darba grupas sēdē šonedēļ uzzinot, ka LTV un LR nacionālo pasūtījumu – dokumentu, kam būtu jākalpo par ikgadēju kontraktu starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību – patiesībā raksta pašas raidorganizācijas. Katru gadu saraksta vienu un to pašu, par nepadarītiem darbiem neviens atskaitīties neliek, galvenais, lai ieplānotās stundas būtu noraidītas. Tā arī šogad LTV un LR sacerējuši sev nākamā gada pasūtījumu.
Atkal „izglītot un informēt”
LTV un LR lūgšanas pēc papildu naudas ir uzklausītas, un nākamā gada valsts dotācija ir ļoti tuvu LTV un LR vēlmēm: LTV prasīja 8,3 miljonus – piešķīra 7,01 miljonu, LR prasīja 3,8 – piešķīra 3,6 miljonus latu. Ko tad LTV un LR par šo naudu nākamgad sola izdarīt?
Īsumā – visu to pašu, ko iepriekšējos gados. Vairāki teikumi un rindkopas LTV un LR nākamā gada nacionālajā pasūtījumā vienkārši pārkopētas no šāgada dokumenta. Viens piemērs. 2009.gada nacionālajā pasūtījumā LTV1 izvirzīts uzdevums: „Kanāla auditorijas pieaugums un auditorijas kvalitatīvās izmaiņas – pieaug ekonomiski aktīvo skatītāju grupa un bērnu un pusaudžu auditorija.” 2010.gada pasūtījumā vārdi nedaudz pamainīti vietām: „LTV1 auditorijas pieaugums un kvalitatīvās izmaiņas: ekonomiski aktīvo skatītāju un bērnu un pusaudžu auditorijas pieaugums.”
Jaunas idejas, oriģināli piedāvājumi – ļoti maz. Lielākoties deklaratīvi, frāžaini vispārinājumi par to, ka svarīgi „izglītot un informēt”, nodrošināt „kvalitatīvu žurnālistiku”, parūpēties par „sabiedrības līdzdalību”, nebeidzamas apņemšanās „palielināt”, „izveidot”, „strādāt pie”, „veicināt”, „attīstīt” utt., bet ļoti maz vārdu par konkrētu sasniedzamo rezultātu, ko pēc gada varētu pārbaudīt – ir vai nav izdarīts. Ko, piemēram, nozīmē apņemšanās nākamgad LTV 1.programmā veidot „jaunu, uzlabotu” saturu? Vēl viens piemērs no LTV pašpasūtījuma – „prime time skatīšanās daļas atgūšana”, bet kādu auditorijas rādītāju jāsasniedz? Tas nav pateikts.
Visu 2010.gada nacionālā pasūtījuma projektu meklē šeit – LR, LTV1 un LTV7!
Stundas izpildītas, viss kārtībā
Ja iedomājamies, ka LTV un LR programmu un struktūru vadītāji ir nevis vienkārši sliņķi un halturščiki, jo ķeras pie primitīvā copy-paste principa un pie darāmajiem darbiem vārds vārdā ieraksta to pašu, ko pirms gada, bet gan patiešām godīgi atzīstas, ka darbs nav padarīts un tādēļ atkal ierakstāms nacionālajā pasūtījumā, vai LTV un LR vadība un Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir izvērtējuši to, kāpēc mērķi nav sasniegti – kur ir katru gadu solītie žurnālistikas kvalitātes uzlabojumi, jauni raidījumi, attīstība interneta vidē, auditorijas pieaugums? Tiesa, daudzas apņemšanās sarakstītas tik ļoti nekonkrēti un vispārīgi, ka grūti pat izvērtēt, vai darbs izpildīts.
NRTP priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces atbildes darba grupas sēdē pirmdien nepārliecināja, ka padome tiešām pēc būtības izvērtē to, kā pasūtījums izpildīts. Buceniece gan apgalvoja, ka parasti pavasarī padome izvērtējot to, kā izpildīts iepriekšējā gada pasūtījums. „Pagājušais gads bija ļoti labs, bija ļoti labi atspoguļota deviņdesmitgade, tika izpildītas stundas,” sacīja Buceniece, aicināta novērtēt, kā LTV un LR tika galā ar 2008.gada nacionālo pasūtījumu.
Tātad, galvenā mēraukla – noraidītās stundas. Nacionālajā pasūtījumā ir ierakstīts, cik daudz stundu atvēlams ziņu raidījumiem, informatīvi analītiskajiem raidījumiem, bērnu raidījumiem, sportam, izlaidei utt. Ja noraidītās stundas de facto sakrīt ar nacionālajā pasūtījumā paredzētajām, tad viss kārtībā, pasūtījums sekmīgi izpildīts. „Ja divas stundas būs mazāk, būs jāskaidrojas,” pagājušajā nedēļā Pilsoniskās savienības rīkotajā diskusijā atzina LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Nav svarīgi, kā ēters piepildīts un ko par to domā skatītāji un klausītāji. Vienīgais, ko Buceniece visu laiku piesauca, ir padomes izveidotā māksliniecisko kritēriju komisija, ko vada padomes locekle Dzintra Geka un kas raidījumus regulāri izvērtējot.
Valsts kanceleja atsūta kalendāru
Arī pats dokuments – nacionālais pasūtījums – top ļoti neskaidros apstākļos. Spriežot pēc Bucenieces uzstāšanās darba grupas sēdē, galvenais dokuments, kas ik gadu iedvesmo nacionālā pasūtījuma autorus, ir Valsts kancelejas rudenī uz padomi nosūtītais kalendārs ar nākamā gada svarīgākajiem notikumiem. Un tas redzams arī nacionālā pasūtījuma dokumentos – LTV un LR savas satura prioritātes veido ap rituāla pasākumiem: lielajiem politiskajiem, kultūras un sporta notikumiem, dažādām gadadienām. Ļoti maz pašu LTV un LR definētās dienaskārtības.
Nekādu regulāru pētījumu, sabiedrības aptauju, forumu, nekas tāds, kas liecinātu par sabiedrības interešu izpēti, nav balstījis nacionālā pasūtījuma izstrādi, lai gan Radio un televīzijas likums nosaka: „Nacionālo pasūtījumu veido, vispusīgi izzinot skatītāju un klausītāju vēlmes.” NRTP, kurai tas pats likums prasa parūpēties par sabiedrības interesēm, dod zaļo gaismu nacionālajam pasūtījumam, nemaz īsti nezinot, ko tad sabiedrība gaida no LTV un LR. „Latvijas sabiedrība ir ļoti inerta un neieinteresēta,” darba grupas sēdē sūdzējās Buceniece, sakot, ka padome esot centusies uzrunāt sabiedrību, bet pati sabiedrība negribot iesaistīties. NRTP sūdzas, ka tagad nav naudas, lai rīkotu aptaujas un pasūtītu pētījumus, bet var izdarīt arī vienkāršākas lietas bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem – nacionālā pasūtījuma projektu ievietot internetā un sarīkot virtuālo apspriešanu.
LTV un LR programmu direktori, struktūru vadītāji saraksta savas nākamā gada apņemšanās un aizsūta uz NRTP, un šķiet, ka pat pašās raidorganizācijās iekšējas diskusijas par nacionālo pasūtījumu nenotiek. Tas labi redzams LR gadījumā: LR nacionālais pasūtījums rada iespaidu, ka katrs radio kanāls sev uzrakstījis pasūtījumu, kas vienkārši salikts vienā dokumentā. NRTP iesūtītās prioritātes vien formāli apstiprina. Lai gan būtu jābūt otrādi – NRTP, kas ir LTV un LR valsts kapitāldaļu pārvaldītāja un darba devējs LTV un LR šefiem, jādod uzdevums LTV un LR: jādefinē mērķi un sasniedzamais rezultāts, bet LTV un LR jāiesniedz koncepcija, kas skaidri parādītu, kā rezultāts tiks sasniegts, un ļoti būtiski – pēc gada NRTP jāizvērtē, kā LTV un LR ar uzdevumu tikuši galā. Tiesa, pašreizējās NRTP kompetences gan ir ļoti nepārliecinošas, lai tā tiešām tiktu galā ar šo darbu.
Pačīkst un naudu dabū
LTV un LR vienmēr prasījuši vairāk naudas, liekot saprast, ka tieši tāpēc, ka tik mazs budžets, arī LTV un LR tik ļoti neveicas – raidījumu kvalitāte vāja, auditorijas skaitļi slikti. LTV un LR parasti pirms valsts budžeta pieņemšanas pačīkst par tukšo kasi un visbiežāk arī saņem papildus prasīto naudu. Tā noticis arī šogad. Tomēr valsts un konkrēti NRTP rīkojas ļoti bezatbildīgi, piešķirot naudu, bet skaidri nedefinējot, kas par šo naudu jāpadara. LTV un LR paši izlemj, kā naudu iztērēt, vienīgais, par ko interesējas NRTP, vai stundas izpildītas pēc plāna. Tas, kā pašlaik top nacionālais pasūtījums, nekādi neatbilst sabiedrisko mediju idejai. Tas, kas šogad sarakstīts, ir tāds pats brāķis kā iepriekšējos gados un būtu jāpārstrādā – skaidri jādefinē LTV un LR mērķi, kā tie tiks sasniegti un kāds būs rezultāts, ko pēc gada varēs pārbaudīt: ir vai nav darbs padarīts.
(25 balsotāji )Esmu profesionāls radioklausītājs. Dzelzs aizkara laikos man bija īpaša radioaparatūra, lai izlauztos cauri “zāģiem”un uzzinātu, kas pasaulē patiesībā notiek. Tagad nekādu zāģu nav. Bet ir iesīkstējis slinkums un Latvijā NAV plašsaziņas, kas varētu apgalvot, ka mēs jums šodien ziņojam par visu ievērojamo, kas Rīgā, Latvijā un pasaule noticis. Nekur nav ziņu dienesta. Ja reportieris man nezināmu iemeslu dēļ aizgājis uz kādu notikumu, tad tas ies gaisā vai būs nodrukāts. Blaku var notikt pasaules brīnumu, bet par to nekur nebūs ne vienas zilbes, ne rinda, jo reportieriem bijušas citas intereses. Piemēram, kā slavas laurus pasaulē plūc Gidons Krēmers un viņa Kremerata, var gandrīz katru nedeļu uzzināt no pasaules mūzikas TV kanāla MEZZO. Tika ne no LTV. Vai par Baibas Skrides pasaules turnejām. Taču ja kautur otrpus okeāna kāds hokejists palaiž sliktu gaisu, tad uzreiz galvenajās avīzēs ir vesels “artiķelis”. Bet par visā pasaulē apbrīnotiem amerikāņu un arī krievu astronautu piedzīvojumiem pasaules telpā, Latvijas presē – labi ja kāda rindiņa. Tepat blakus nupat okeānā aizpeldēja Somija uzbūvētais pasaules lielākais kuģis milzenis Oasis of the Seas, tikai vienā avīzē bija pastmakas lieluma bilde un pāris rindas. Tālrāde ne čiku ne grabu. Vai LTV nav helikoptera, ko aisūtit uzņemt tādu pasaules brīnumu. Tāds helikopters ir tikai limuzina cenā. Latvijas kļockiniekie žirnālisti lielākoties NAV spējīgi novērtēt ne notikumus, ne personības. Vai tad valsts pasūta tautas izglītošanu kļockinisma taimkodiešiem?
35 
2
Kamēr pie šprices LR un LTV ir esošā vadība, kamēr tāds satrunējis sastāvs NRTP, tikmēr jau nekas nemainīsies. Palasīju “prioritātes”, te vēl simts gaismas gadi līdz Eiropas mēroga izpratnei par sabiedrisko mediju. Bet tieši Eiropā jau mēs dzīvojam kuro gadu simteni!
18 1
Tipisks Latvijas bardaks, nekādi pārsteigumi.
Būtu man teikšana, atstātu vienu sab. TV kanālu, vienu sab. radio kanālu, izdzenātu šo te NRTP, vietā varētu strādāt nevis politiķu ielikteni, bet kādi sab. uzticību baudoši cilvēki,ko un kā detaļās gan jau izdomātu.
Vispār, tāda izšķērdība kā LTV, maz kur redzēta, bet, kā jau visās valsts iestādēs.
13 1
Par kvalitāti, mūsdienīgumu un prioritātēm pat nav ko komentēt, viss aizvēsturiskā līmenī.
Vispār, viss, kas izveidots šīs te brīnumsaeimas laikā – sākot ar brīnimprezidentu un brīnumonbutsmenu, beidzot ar patraizējo LTV vadību un NRTP sapuvis un smird, kā pati šī saeima, viss, kas funkcionēja labi – sagrauts, sākot ar veco LTV ziņu dienestu un veco defakto, beidzot ar KNAB.
11 2
Paldies, Juzefovič, ļoti precīzi esi attēlojis Bucenieces izpausmes. Žēl, ka neviens šitos Saeimas ikpirmdienas šovus nefilmē. Ļoti daiļrunīgi skatāmgabali sanāktu.
Man tikai viena piezīmīte – neatminos nevienu deputātu, kurš būtu pārsteigts par to, kā top nacionālais pasūtījums. Kad Domburs deputātiem īpaši ar koku norādīja, ko vajadzētu pajautāt, tad Liene Liepiņa atjēdzās un kusli iemurrājās. Bet vispār iespaids tāds, ka deputāti neko nesaprot un tāpēc arī nav spējīgi vērtēt pašieceltās NRTP darbu un izpratni par sabiedriskajiem medijiem.
18 1
>DZERIS:”Vispār, viss, kas izveidots šīs te brīnumsaeimas laikā – …” – VISS tas, kas šeit Latvijā izveidots pašu rokām/galvām 20-it gadu garumā – kopējā sistēma – viss ir kaut kas vēl zinātnei nezināms, neizpētīts. Par šito sistēmu vēl paši gudrākie cilvēces prātiem/galvām nav īstas skaidrības. Tiem LR un LTV stratēģijas plānotājiem – dokumentu rakstītājiem veltīgi ko pārmest (ka viņi turpina dzīvot t.s.”padomju sociālisma” apstākļos) – nākamgad tak’ Saeimas vēlēšanas, bet par ētera laiku jau komercstacijas plēš/plēsīs bargu naudu – a tagad varēs partiju ‘brīnumu’ solītāji runāt par nodokļu maksātāju naudu cik vien tīk ?
8 1
Varbūt Jānis Juzefoviča kungs vēl jaunāko ‘Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas’ kopsavilkumu, kuru virza Ministru kabinetā un Saeimā apstiprināšanai varētu pakomentēt ? Īpaši šai dokumentā plānoto sasniegšanu 2030.g. reālo īstenošanu – R.Ķīļa vadītie spečuki jau, manuprāt, daudzkārt pārsniedz LR, LTV un NRTV stratēgus savā ‘augstajā lidojumā-pilotāžā’ ! Šodienas reālie sasniegumi 20-it gadu garumā jau ir kā spilgts apliecinājums mūsu lielāko stratēgu un plānotāju darba efektivitātei un ieguldīto resursu izlietošanai. Bet vēl viens Juzefiča kunga apstiprinājums būtu noderīgs.
6 1
LR un TV dzīvo padomju laikos-toreiz bija “pjaķiļetkas”-tāpēc arī programmā nekas nemainās vismaz 5 gadus,atliek tikai nokopēt.
5 1
Darba specifikas deelj esmu labi informeets par Latvijas TV kanaalu saturu. Jaasaaka ka gaaniitie LTV1 un LTV7 satura zinjaa ir vislabaakie no pieejamiem. Ja papeeta komercteleviiziju piedaavaajumu, tad var redzeet tikai un vienigi komerciju, bez originaaliem raidiijumiem, vieni vieniigi vecvecu, simtsreiz raadiitu seriaalu atremoshanu.
14 3
Raksta autors, izskatas, ir Koru karu un Mili mani muzham skatitajs, un sabiedriskos medijus nav ne dzirdejis, ne redzejis, bet tik raksta. Ta var panemt jebkuru programmu un ari kritizet frazainos izteikumus. Baiga zurnalistika. Nebrinitos, ka nakamais raksts butu par to, ka vajag no budzeta finansiali atbalstit trucigo TV3 un LNT
4 12
Ja vien šis nav cits Jānis Juzefovičs, tad tas ir tas pats, kurš strādāja LR par ziņu galveno producentu. Nu tad lai pastāsta to, kā tas bija no iekšpuses, kā viņi to nacionālo pasūtījumu sacerēja. Tagad iznāk tā distancējies baigi un tēlo izbrīnu.
3 4
Par ziņu raidījumiem – gari un maz informācijas. Lai ko vairā uzzinātu, parasti paskatos TV5, tad tiešām par Latviju un pasauli pilnīgāka informācija.
1 7
acīmredzot esmu vecmodīga, bet kaut kā nesaprotu, kāpēc tik slikts tas LTV1 skaitās. Vai tad “100.pants” nav OK? Man ļoti patīk Iveta Elksne, vai viņa nav laba???? Un kas vainas ziņām un De facto? Es gan, protams, nezinu, cik un ko viņi NErāda. Un, protams, Domburšovs. No pārējiem visu latv.televīziju raidījumiem skatos vienīgi “Nekā Personīga”. Un tad CNN, BBC un Euro news franču versiju, tur, starp citu, vakar un šodien visu laiku Rīgas studentu protestus rāda.
6 6
Lai kāds tuvāk papēta, kas notiek Kota vadītajā iestādē un kādas publiskas izrēķināšanās ar darbiniekiem (bijušajiem) tiek izveiktas. Nav brīnums, ka nav kvalitātes un kā gan tā var būt, ja vairums palikušo tiek nepārtraukti turēti stresā, uzdevumi mainīti ik dienu. Vai tur vispār ir kaut kādi stratēģiskie mērķi definēti? Neesmu pati darbiniece šajā iestādē un labi, ka tā. Bet ēters jau nemelo.
9 0
Elksne ir +/- OK, bet reizēm gan var izlēkt no krēsla laukā, kad viņa neuzdod jautājumus, kas ārkārtīgi prasās pēc iepriekšējā. De Facto ir OK, lai gan reizēm balansē uz garlaicības robežas, bet par Nekā Personīga var teikt to pašu. Domburs ir līmenī kā vienmēr.
4 4
Paldies par Jūsu komentu, jo, zināt, ar politiku nesaistītā sfērā strādājošam, ir pagrūti saprast, kas ir kas.
3 0
Par TV nevaru izteikties, praktiski to neskatos, bet parasti cenšos noklausīties radio 1. programmas Krustpunktus un man grūti iedomāties, ko te varētu izmainīt, raidījumu nesabojājot. To pašu varu teikt par Viktora Pupika un Gintas Mūrnieces pētnieciskiem raidījumiem. Man šķiet arī, ka raidījums “Kā labāk dzīvot”, kā tāds, ir trāpījums desmitniekā, kaut arī daudzas tēmas personīgi mani neinteresē, bet var manīt, ka netrūkst interesentu un atgriezeniskās saites ar raidījumu. Arī ziņu programma mani apmierina. Katrā ziņā nav vairs nepieciešams mēģināt izsekot pasaules notikumiem interneta lapās.
Monopolu gan nespēju klausīties. Arī sestdienas un it sevišķi svētdienas programmas mani neviļina. Bet tās ir manas subjektīvās domas. Iespējams, ka citiem tās ir atšķirīgas.
Bet tagad galvenais:
ja pārraides ir sevi attaisnojušas, kāpēc tās nevarētu turpināties arī nākošā gadā? Izmaiņas izmaiņu dēļ arī diez kas nav.
3 2
Par laimi, dzīvē ir ne tikai politika, par ko jataisa pārraides.
Par kultūru puslīdz kvalitatīvi rāda tikai LTV (piem. 100 gr. kultūras) un runā LR (piem. Kultūras rondo). Komercorganizacijas neko tādu neražo…
Tad ko, Juzefovič, to vairs nevajag? Tā vietā ierīkot 24h garuma Jaunatnes šovu?
4 3
mzgd- vai tavs vārds ir mans zirgs…..
Ja tā, tad tavus komentārus arī varētu neņemt par pilnu. 
6 0
>19.mzgd
2009. gada 2. decembris, 22:28
____________________________________
Nu jā! BA jau atšifrēja to mzgd..!
Tagad nopietni – no rītiem, pošoties uz darbu, regulāri klausos rīta ziņas! Bet starplaikos starp ziņām jūtos ne vairs kā Latvijā – tikai ārzemju tingeļi! Un tā visu cauru dienu! LR1 pamat-uzdevums ir pildīt Leonīda Vīgnera pēdējo vēlējumu – saglabājiet LATVIETĪBU, LATVIETĪBU un LATVIETĪBU!
5 1
Turpinu – kādreiz LR lpsr laikos raidīja pat tiešā eterā Edgara Račevska vadītā Teodora Kalniņa Latvijas Radio kora izcilus koncertus, kuros varēja klausīties latviešu klasiku, latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu pirmatskaņojumus….Turklāt regulāri! Vai arī kaismīgās Gunāra Jākobsona futbola spēļu reportāžas – gandrīz: Ulmani (bija tāds izcils futbolists), uz priekšu, aiz Tevis Aizsargi…
Galīgi garām arī diktora Zvejnieka nazālais pārākuma runas veids…Ne vienmēr līdzsvarots gan pret klausītājiem, gan pret intervējamiem Aidis Tomsons – sajūtas, ka abi zemtekstā atbalsta TP…
Arī iepriekšējai direktors bija TP aizstāvis, bet Dzintris Kolāts varētu atgriezties pie “estrādes” dziesmu konkursiem, kur jauieši varbūt atkal varētu stikla vai plastmasas clindros birdināt ripiņas tās vai citas dziesmeles atbalstam..
Bet kāds sakars ar LATVIETĪBAS gara uzturēšanu var būt Kleckina kungam, kas vairāku paaudžu žurnālistus mācījis nelatvietību un kašķēšanos, nevis inteliģenci; Protams, ir žurnālisti, kuriem ir drosme domāt pašiem ar savu galvu.Un tie noteikti ir no Citasdienas.
Stipri vien jāpdomā LR un LTV nākotnes uzstādījumi!
8 3
Kolēģi, bet te jāsaprot, ka arī dižie sorosītu eksperti – žurnālisti arī neko dižu piedāvāt nespēj. Arī tik vien kā skaistas frāzes. A kur lielais mediju apvienotājs – Ašerādens, kas nobankrotināja Latvijas mediju flagmani – Dienu?
2 8
Manuprāt, nacionālais pasūtījums varētu sastāvēt no viena vienīga punkta:
1. Nepieļaut, ka pēc zvana no augšas, vai no kādas vēstniecības sabojājas horizontālais taimkods.
7 0
Pūķa kungs, kāpēc Jūs tik pesimistisks? Kāpēc Jums nepatīk CitaDiena, vai tad raksti, Jūsuprāt, nav labi? Esat jau te bieži manāms
3 2
agneška > drakons
Raksti ir labi, tāpēc es tos lasu. Šādas tādas atziņas man šķiet mulsinošas un tālab arī tās komentēju. Tas taču ir tik jauki – viedokļu dažādība, vai ne?
1 1
>drakonam
Kāpēc uzskatiet, ka žurnālistiem ir jāizdara citu nepadarītais – jādomā jaunas idejas to darbinieku vietā, kuri par to saņem algu?
5 0
Izlasot komentārus, šķiet, ka bargie kritizētāji neklausās ne radio, ne skatās LTV1. Šad un tad labāk ir paklusēt, jo ne vienmēr iznīcinoša kritika ir prāta apliecinājums.
4 1
23.stratēģis
Par tām kora dziesmām un tautas dziesmām varētu būt priekšlikums, kas arī man patiku, bet redzi, draugs, ja nu jaunie (kuriem tomēr vajadzētu atļaut “pirmo roku” repertuāra izvēlē) saka – ko tie vecie kraķi no mūzikas saprot. Tagad ir citi laiki. Es domāju – nestrīdēsimies ar viņiem. Un starp citu, tas “tingeltangelis” vairāk gan liekas pašmāju nekā ārzemju, tā ka latvietības princips te nez vai būs pārkāpts.
Starp citu, interesanti, kur Jūs sadzirdējāt Zvejnieka un Tomsona k-gu teiktajā “ka abi zemtekstā atbalsta TP”? Šitāds atklājums man bija kā zibens no skaidrām debesīm un, lai izprastu šādus smalkumus, man cits nekas neatlika, kā ieskatīties LLVV. Tur zemteksts skaidrots, kā vārdos neizteikts saturs, kas iekļauts tekstā un, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu. Bet, ja tas tā, tad zemteksts ir visai subjektīva lieta. Viens var saskatīt tādu un cits atkal citādu “apslēptu jūtu un gribas plūsmu”. Piemēram, nav izslēgts, ka es varētu NOJAUST zemtekstu arī Jūsu rakstītajā. Varbūt labāk netrakosim un sekosim Dziesmas 29. padomam?
1 1
Cienītie, par kori taču jāmaksā, tapēc jau viņi laiž vecas kantri dziesmiņas pa vidu.
1 0
Pilnīgi nesaistīti ar kvalitāti, es no LR un LTV kā valsts organizācijām vēlētos sagaidīt atskaites ziņojumus par, piemēram, katra raidījuma izmaksām: cik mikrofoni, kameras, dekorācijas tika izmantotas, kāda ir to vērtība un izmaksas izmantošanai raidījumā, cik daudz par raidījumu saņēma žurnāliste (arī strādājot sagatavošanā), operatori, cik elektrības un studijas laika tika patērēts, kādi ieņēmumi tika gūti no reklāmām, kas tika raidītas raidījuma laikā, utt. Visādi citādi figurē tikai mistisks skaitlis, kas apzīmē kopējo budžetu, kurš trūkst un tiek piešķirts, ļaujot tikai atsevišķiem, īpaši zinošiem indivīdiem iesaistīties diskusijā par raidījumu lietderību un naudas izlietošanas lietderību.
2 1
Šoreiz pilnīgi piekrītu Mežavilkam. Ziņa, ja ir, tad no rīta parādās Leta. tiek pārpublicētas interneta portālos, tiražētas radio, tad tiek nolasītas visos latviskajos kanālos, un beidzot , nākošajā dienā var tos izlasīt medijos. Izlasot Delfi, var nelasīt TVNet vai Dienu. Pie kam mēs labi zinam, kas notiek nacionālajā (!) hokeja līgā , bet nezinam to, kas Daugavpilī. Ziņu dienesti ir tikai vingrinājuma “copy- paste” izpildītāji. Nav reportieru, nav aktuālas un operatīvas informācijas. Tikai atgremojumi.
Otra katogorija ir ķengālistika. Pati par sevi kritika ir laba lieta, taču, ja tā ir pārņēmusi visu laukumu gan drukātajos gan elektroniskajos medijos, tad ir iegūts absolūts pārsātinājums- kāda jēga vēlreiz izlasīt to pašu, ko visi jau zina. Lai novērtētu vingrinājumus izteikties pēc iespējas emocionālāk ? (sk.Lailas Pakalniņas pēdejo rakstu citādienā). Pilni mediji katru dienu – līnijas, ceturtdienas, skati, panti, nedēļas, Praktiski iztrūkt raidījumu par profesionālām sfērām – izglītību, medicīnu, celtniecību. Ir tikai politika, politika, politika… tikai kritika , kritika, kritika. Politiķi un ierēdņi slikti, korumpēti, valdība naudu atņem, nodokļi aug… Ma,ļ un maļ, un maļ. Drusku vārdus pamaina, bet viss tas pats, simtreiz zināmais. Pie kam, ja ir mēģinājumi kritiku padarīt konstruktīvu, tad no žurnālistu puses tiek pārmesta novirze no iemītās taciņas (Zandera pārmetumi Jaunzemei „Kas notiek Latvijā” sakarā)
Vēl gan ir viena kategorija- šovi. Tie ir tik populāri tieši kā antipods politikai un dubļu liešanai. Nu gan princips ir mainījies- ja garāk tas bija „lielā brāļa” variants – ielaižam lāci (neprofesionāli) trauku veikalā un priecājamies kā viņam neiet, tad tagad tomēr situācija ir uzlabojusies. Ūdres līmeņa priekšnesumi visai Latvijai jāskatās vairs nav.
0 4
Pažreizējā situācija ar LR un LTV ir jo sevišķi interesanta tāpēc, ka suņi var riet cik uzziet, bet karavāna iet tālāk! Un jautājums – uz kurieni? Time code vienkārši bija nesapratnes gadījums vai kas tml. Zvani un citas ‘vadības metodes’ LTV, par kurām žurnālistu aprindās ne mazums runā, bet publiski sabiedrībai netiek pateiktas, NRTP, protams, nezina. Nacionālo pasūtījumu sabiedriskajiem medijiem raksta pati LR un LTV un NRTP saskaņo ar Valsts kanceleju. Nu murgs taču! Bet Saeimas deputāti ne tikai rāmi noskatās šo murgu, bet vēl papildus iedod finansējumu, pat nepainteresējoties – kā NRTP, LR un LTV ar šo naudu nākošā gadā rīkosies, lai nodrošinātu mūsu visu intereses. Mna ir vajadzīgi sabiedriskie mediji, bet man nevajag tādus, kuriem nevar uzticēties. Un pašlaik, redzot, cik masīvi TV rāda politiķus, bet nerāda cilvēkus, es LTV neticu. Paldies Domburam par Līvānu puisi un citiem puišiem pēdējā raidījumā!
1 1
Ai, ai. Raksta autors šķiet drusku apvainojies un sabiedriskajiem mēdijiem un tādēļ tā kā velk tikai uz vienu pusi. Tas arī būtu interesanti, ja valsts norādītu, kas par piešķirto naudu jādara. Valsts, ja nemaldos, ir politiķi. Tad būs vēl vairāk kļūdu ar horizontālajiem taimkodiem un izformētiem ziņu dienestiem. Piekrītu, ka ir jāanalizē situācija un cipari, bet tomēr LTV joprojām ir profesionālākā tv Latvijā un nepārprotami Latvijas vēstures un kultūras iemūžinātāja. Tāpēc varbūt arī sastādot gada grafiku, arī ir vispirms vērā jāņem lielie notikumui un tiem jāpakārto savējie. Resursi tak nav neizsmeļami. Bet tas Mežavilka komentārs ir super. Pavisam noteikti zinu, ka LTV nav sava helikoptera. Paredzu, ka nedzīvojat mūsu valstī vai tad nu ļoti rozā brillēs. Mūsu valstī trūkst helikopteru, lai arī glābtu cilvēku dzīvības, ne tikai, lai taisītu ziņas. Bet visādi citādi dzīve ir skaista. Un vēl- vienu miljonu noteikti gadā apēd tā padomju laikos celtā smagnējā un pilnīgi nepraktiskā ēka, ko sauc par tv.
1 0
Mūsu draugi:
