Pirms vairākām nedēļām mani uzaicināja izteikties par elektronisko identifikācijas (e-ID) karšu koncepciju valdības komitejas sēdē. Daudzus gadus strādājot ar IT projektiem privātajā sektorā, analizējot dažādas koncepcijas un meklējot problēmas dažādos piedāvājumos, uzkrātā pieredze ļauj ātri iedziļināties un saskatīt projektu vājās vietas. Taču tas nebija sagatavojis neizpratnei, sašutumam un niknumam, kas mani pārņēma, iepazīstoties ar RAPLM pamatojumu vairāk nekā 6 miljonu latu iztērēšanai.
Elektroniskā identifikācijas karte ir bankas kartes izmēra kartīte, kuras funkcijas ir līdzīgas jaunajām biometriskajām pasēm. Eiropas Savienībā ID karte pilda ceļošanas dokumenta funkcijas, aizstāj pasi. e-ID izdošanu ir loģiski apvienot ar e-paraksta funkciju, jo tas dod iespēju ievērojami lētāk izdot elektroniskos parakstus iedzīvotājiem. To izvēlējušās arī citas valstis.
Jau pirmajā koncepcijas lapā mani “sašāva” fakts, ka darba grupā nav uzaicināts neviens eksperts ar pieredzi. Zinoši cilvēki ir tepat kaimiņos. Igaunijā un Somijā uzkrāta ilgstoša pieredze elektronisku identifikācijas karšu izdošanā, un tās būtu gatavas dalīties pieredzē – vajadzētu tikai uzaicināt.
Kurš būs starpnieks?
Lietpratēju trūkums nav palicis bez sekām.
Koncepcijā atrodamas gan faktoloģiskas neprecizitātes, gan būtiskas kļūdas, kas rāda – cilvēkiem, kas to gatavojuši, pietrūcis izpratnes par problēmu. Tomēr bēdīgākais ir tas, ka koncepcija (kuras viens no mērķiem ir veicināt valsts elektronisko pakalpojumu ieviešanu) skata problēmu ļoti šauri – kā nepieciešamību izdot ID kartes ar e-paraksta funkciju. Koncepcijā trūkst plašākas izpētes, kas vēl nepieciešams, lai nodrošinātu e-paraksta ilgtermiņa attīstību.
Koncepcijā minēti trīs e-ID kartes īstenošanas varianti. Pirmais paredz: valsts gan izsniedz e-ID kartes, gan nodrošina e-paraksta pakalpojumu. Otrais: valsts izsniedz e-ID kartes, bet e-paraksta pakalpojumu nodrošina neatkarīgi e-paraksta pakalpojuma sniedzēji. Valsts piedāvā sadarbību vairākiem pakalpojuma piegādātājiem, un e-ID saņēmējam ir izvēle. Trešajā variantā valsts izvēlas vienu privāto partneri, kurš valstij piegādā e-ID kartes un saņem tiesības sniegt e-paraksta pakalpojumu.
Pirmais variants būtu uzskatāms par sliktu izvēli, jo valstij atkārtoti būtu jāiegulda nauda e-paraksta pakalpojuma izveidē. Tāpēc tas nav nopietni izskatāms.
Savukārt otrais variants un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) virzītais variants (nr.3) atšķiras vien ar divām lietām. 2.variantā valsts e-ID karšu sagataves iepērk no piegādātāja, bet RAPLM variantā ID karšu iegādei ir starpnieks (privātais partneris).
RAPLM variantā tiek nodibināts viena e-paraksta piegādātāja monopols, kamēr variants nr.2 pieļauj vairāku USPS pakalpojumu sniedzēju konkurenci.
Lētais monopols?
Izmaksu aprēķins koncepcijā ir pielāgots, lai pierādītu nepieciešamo: ID karšu iegāde caur starpnieku un monopola nodibināšana valstij izmaksā lētāk nekā tiešās piegādes un konkurence.
RAPLM paziņojumi presei, ka tās izvēlētais variants valstij izmaksā par 3 miljoniem latu lētāk, ir maldināšana, jo balstās uz sagrozītiem izmaksu aprēķiniem.
RAPLM 2.varianta izmaksas ir nepamatoti paaugstinājusi par 3-4 miljoniem latu, lai pierādītu nepieciešamību sadarboties ar starpnieku. Koncepcijas autori ir par vairāk nekā 900 tūkstošiem latu palielinājuši karšu iegādes izmaksas, vismaz 10 reižu paaugstinājuši atbalsta centra uzturēšanas izmaksas, iekļāvuši nevajadzīgas izmaksas laika zīmoga pakalpojuma pirkšanai un iekļāvuši neizskaidrotas izmaksas informācijas sistēmu uzturēšanai. Nekonsekvences koncepcijas tekstā un atšķirības ar iepriekšējām koncepcijas versijām uzskatāmi parāda veiktos „uzlabojumus”.
Zalāna kungs aizstāvībai kā zinātājus piesauc Latvijas informāciju un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju (LIKTA), kuras pārstāvji ir piedalījušies darba grupā. Veikto izmaksu „uzlabojumu” gaismā LIKTA darba grupas loma izskatās aizdomīgi.
LIKTA 28.jūlijā publicējusi paziņojumu presei, kurā pauž stingru atbalstu koncepcijas 3.variantam un iesaka pārstrādāt koncepcijas projektā paredzētās izmaksas. LIKTA aprēķini liecinot, ka tieši 3.variants valsts finanšu resursus taupa visvairāk.
LIKTA rekomendācijas un RAPLM to dedzīgā ievērošana rada aizdomas par iespējamu interešu konfliktu. LIKTA darba grupā piedalījās Sandis Kolomenskis – Microsoft Latvija vadītājs.
Microsoft Latvija jau ir pieredze ar uzvaru Latvijas pasta e-paraksta konkursā un arī e-ID karšu konkursa izsludināšanas gadījumā viņi ir viens no pretendentiem ar labām izredzēm. Ir skaidrs, ka privātā partnera loma nav gatavota Latvijas valsts radio un TV centram (kurš pašlaik Latvijā uztur e-paraksta pakalpojumu), jo Satiksmes ministrija iebilst pret koncepcijas apstiprināšanu.
6 miljoni, 4 rindas
Mani visvairāk „sašāva” fakts, ka koncepcijas daļa, kas apraksta sadarbību ar privāto partneri 6 miljonu projektam, aizņem knapi divas A4 lapaspuses (t.sk. puslapu liela shēma). Privātā partnera funkcijas un pienākumi ir aprakstīti četrās rindiņās.
Šajā variantā privātā partnera pienākumu aprakstam būtu jāpievērš sevišķa uzmanība – eID karšu lietotāju apgādāšana ar karšu nolasītājiem, nepieciešamo programmatūru, programmatūras licencēšanas noteikumi, e-paraksta nodrošināšana uz citiem nesējiem – mobilajiem telefoniem, USB spraudņiem, nekvalificētu sertifikātu piedāvāšana u.tml. To visu nepieciešams izanalizēt, lai valsts iegūtu stratēģisku partneri un nevis tikai starpnieku, kurš vēlas paņemt projektu un nopelnīt šodien.
23.novembrī e-iD karšu koncepcija izskatīta koalīcijas padomes sēdē. Izskatās, ka Zalāna kungs ir sapratis – meliem bijušas pārāk īsas kājas, un ierosina atlikt šo jautājumu un sākt sarunas ar Satiksmes ministriju par citiem variantiem.
Spēlē „Tautas partija pret Latvijas tautu” šajā raundā pagaidām 1:0 tautas labā. Turpināsim sekot spēles gaitai.
Tajā pašā dienā mēs uzzinām, ka valdību par izdevīgāko variantu maldinājušais cilvēks ievēlēts par TP priekšsēdētāja vietnieku. Apliecinājums principiem, kurus novērtē TP vadība?
Uldis Bērziņš ir “First Data Latvia” izpilddirektores vietnieks
cien. kungs, bet kādi ir jūsu nolūki nopelnīt šajā projektā ?
0
14
Paldies autoram- Zalānam pagaidām neizdevās izbīdīt nekaunīgi lobētu projektu.
Šī koncepcija ir pielīdzināma viņa “ģeniālam” valdības reorganizācijas plānam uz pāris lappusēm, ar kuru TP taisās glābt valsti un muļķo sabiedrību.
23
0
ja tiks izveidota sadarbība ar privāto partneri, tad neloģiski būtu sagaidīt, ka konkrētais uzņēmējs darbosies bez peļņas. Galvenais jautājums ir vai peļņa ir ‘normāla’ vai kārtējo reizi superpeļņa kādam no ’savējiem’.
7
1
Izskatās, ka ir pozitīva reakcija, kaut gan visu rakstu nevar izlasīt:
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/700591-zalans-atsauc-pasa-virzito-sesu-miljonu-eid-projektu
2
0
Tik tiešām izbrīnu rada tas, ka netiek pieaicināti tepat kaimiņos esošie speci, kas jau šādas lietas paveikuši EE un FIN.
Dzīvi piemēri 350km attālumā, bet nē – vajag stutēt MS, citus TP draugus un tēlot pārgudros.
8
0
Skumīgi, bet atkal tāda pati darbība no TP puses, resp., kaut kā jau tā ievēlēšana ir jāatpelna, citam pietiek ar procentu no 6 milj. turklāt tā jau tikai sākumnauda, parakstīs līgumu, tad jau drosi vien ieliks soda sankcijas, ja valsts lauž. žēl, bet godīga (uz konkursiem balstīta) valsts pārvalde ir ļoti grūti realizējams process.
5
0
Uldi, bet kādas problēmas First Data būt privātajam partnerim?
Par ko stress?
Kā būtu ar First Data monopolstāvokli maksājumu karšu tirgū un nepamatotajiem transakciju uzcenojumiem???
0
4
Raksts vispār nav par First data, dārgo Šrek. Tas ir par valstij izdevīgākā varianta izvēli.
4
0
Gudro aplaimo spēja saskatīt patiesību, muļķi – spēja saskatīt kļūdas.
Ja pie štelles tiktu tie otrie, neviens cienījamo autoru par Tālavas taurētāju neaicinātu uz MKK. Paši vien rokas sildītu (jau bez autora).
0
2
Kaspar,
Man ļoti uzjautrināja tavs komentārs
>>Gudro aplaimo spēja saskatīt patiesību, muļķi – spēja saskatīt kļūdas.
Palasi, paizglītojies un uzzini, ka tieši muļķi nav spējīgi novērtēt savu nekompetenci
http://en.wikipedia.org/wiki/Dunning%E2%80%93Kruger_effect
3
0
Arī šis komentārs ir “zelta vērts”
Ja pie štelles tiktu tie otrie, neviens cienījamo autoru par Tālavas taurētāju neaicinātu uz MKK. Paši vien rokas sildītu (jau bez autora).
Pārliekot apslēpto domu tiešā tekstā “visi tāpat ir zagļi, tāpēc zagt ļauts visiem, un, ja kāds protestē, tad tik tāpēc, ka pats nav varējis nozagt”.
Nav grūti ar tādu pārliecību dzīvot?
11
0
Man tiešām prieks, ka par šo jautājumu tiek publiski diskutēts. Nekomentējot politisko pusi, par kuru es negribētu izteikties, atļaušos sniegt viedokli par pāris ar eID koncepciju saistītiem aspektiem, jo sākotnēji piedalījos koncepcijas izstrādē:
1) Koncepcija nebija plānota kā “jumta dokuments” visu ar e-parakstu un e-pakalpojumiem saistīto jautājumu risināšanai, tā koncentrējas tikai uz pašu eID, kā “atslēgu”.
2) Koncepcijas izstrādes laikā, lai radītu “ietvaru” un nodefinētu prasības Latvijas eID, tika analizēta citu valstu pieredze un līdzīgas koncepcijas, piemēram, Vācijā, kas eID ieviesīs 2010. gada rudenī,
3) mērķis bija aprakstīt visu cilvēkam saprotamā valodā, nepārsātinot ar tehniskiem terminiem u.tml. Diemžēl daļu no prasībām, man nesaprotamu iemeslu dēļ, no koncepcijas izmeta ārā.
4) ne eID ne ID koncepcija nav nekas jauns un šo gadu laikā ir redzēti un uzklausīti daudzi ārvalstu eksperti.
5)esošās USPS infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nav samērotas ar pašreizējiem ienākumiem no sertifikācijas pakalpojumiem – tie nes zaudējumus, un eID tiek uzskatīts par pēdējo salmiņu, lai izkļūtu no mīnusiem. Domāju, ka esošo infrastruktūru vismaz daļēji vajadzētu izmantot, ar nosacījumu, ka tiek samazinātas uzturēšanas izmaksas, un atlikušās tiktu solidāri sadalītas (maksas pakalpojumu veidā) starpt tiem, kas no autentifikācijas, e-paraksta, laika zīmgošanas pakalpojumiem un e-pakalpojumiem var gūt materiālu labumu (piemēram, samazinās klientu apkalpošanas izmaksas).
6) Piekrītu Autoram, ka izmaksu aprēķini ir sagrozīti. Jāņem gan vērā fakts, ka koncepcijā pamatā netiek atspoguļotas izmaksas, bet gan papildus izdevumi un iespējamie ienākumi no valsts nodevām (naudas plūsma), kas radīsies izsniedzot eID. Jebkurā gadījumā eID sagataves nav lētas, bet tās nav dārgākas kā pases.
0
0
tas ka ir izstradata karteja shema un tautai megina iesmeret kartejo “digitalo TV” ir skaidrs mulkiem, jo plasas publiskas diskusijas nav bijis par so sofera dela un zalana gudrojumu.
Jo nav pat skaidrs vai tiks izskatitas jaunakas tehnologijas ar kodu kalkulatoru karte vai atkal tiks nopirkts kautkas ka elektroniskais paraksts kur slesers&co iztereja 10 mlj. Ls un jega 0, tagad kautkadi pasnosaukti “IT specialisti” te jauc gaisu, bet iedzivotaji turpina ES robezas mazoties ar pasi.
1
0
Tautas Posta (TP) grupējuma spēks un vājums ir totāla atkarība no valsts un pašvaldību budžetu treknuma.
Tāpēc jau tik daudz bļaušanas, ka budžeta cirpšana ir nāvējoša Latvijas biznesam. Oraņžajam biznesam jeb visa veida budžetu apsaimniekotāju biznesam tas tiesa ir nāvējoši.
Normālam biznesam, kur nedala otkatus par valsts pasūtījumu saņemšanu, bet globālajā tirgū piedāvā savu preci vai pakalpojumu LR budžeta griešana nav bīstama.
Vai Šķēle jebko, kas nav prihvatizētu uzņēmumu kapitāldaļas vai politiska ietekme, ir spējis veiksmīgi pārdot ārvalstīs? Un viņš vēl mētā kruto biznesa guru
3
1
Raksts izklausās prātīgi uzrakstīts, lai gan labprāt būtu iepazinies arī ar dokumentu, par kuru visa jezga.
0
0
Arnold, raksta sākumā ir links uz dokumentu, varat iepazīties.
1
0
Autoram ir taisnība par vairākiem punktiem, bet patiesība ir tur ārā… diemžēl Latvijai ierastās shēmas novērš uzmanību no jautājuma būtības un sabiedrība atkal tiek maldināta. Sabiedrībai ir jāstāsta par to, kas ir eID, kas ir e-paraksts, kas ir e-pakalpojumi, kāpēc tie nepieciešami vai nav nepieciešami. Jo vairāk informācijas, jo mazāk iespēju manipulēt.
0
0
Nieks jau par to, ka MS Latvijā pelna tik veiksmīgi, ka Sandis amatā paaugstināts. Bizness paliek bizness. Biznesam jāpelna. Nieks arī par to, ka kaut kas kādam šo projektu rezultātā atkrīt.
Salīdzinot ar to visnotaļ bēdīgo faktu, ka MS nav spējīgi radīt strādātspējīgus produktus pat par pārdārgiem cipariem. Un tieši tālab tiek bīdīti visas šīs “Sarunu procedūras”, “Partnerības” un citi pasākumi, kas nodrošina konkurences neesamību.
0
0
Paldies autoram par raktus.
Es arī uzskatu, ka visos gadījumos, kad kaut kāda sistēma jau veiksmīgi darbojas kaimiņos, nevajag neko izgudrot pašiem. Vispirms jālūdz bezmaksas palīdzību no kaimiņiem starpvaldību līmenī. Tikai tad, ja tā ir atteikta vai nepilnīga, var mēģināt uzgudrot velosipēdu pašu spēkiem.
Un te nav runa tikai par tehnisko know-how. Bieži daudz vērtīgāka par tehnisko pusi ir uzkrātā pieredze par visādām organizatoriskām kļūdām, nepilnībām un konceptuālajiem trūkumiem.
Nevajag terēt miljonus un staigāt pa grābekļiem, ja to jau ir izdarījuši kaimiņi.
0
0
To:Reinis
Man krīt uz nerviem viedokļu paudēji, kas pārstāv konkrētus uzņēmumus un runā par labumu valstij.
Tas ka viedoklis tiek pausts, lai lobētu viena konkrēta uzņēmuma – First Data Latvija dalību ir skaidrs kā dienā – arī fakts ka First Data bija aizvilkti kā baigie eksperti uz MK sēdi izskatās divdomīgi.
Līdz ar to mans jautājums par šī uzņēmuma labajiem nodomiem un esošo darbības modeli Latvijā ir aktuāls.
1
1
Šrek,
Par motivāciju diskutēt šeit ir bezjēdzīgi. Bet par jautājuma būtību – vai vari pierādīt, ka mani apgalvojumi ir kļūdaini?
Pagaidām neviens nav to pat mēģinājis.
1
1
Ingus,
Daļēji varu piekrist tavam argumentiem:
1) punktam –
varu piekrist šādai pieejai ar diviem nosacījumiem
- tādā gadījumā koncepcijā diezgan skaidri vajadzētu atrunāt, kas tas nenodrošina pilnīgu risinājumu iedzīvotāju un ierēdņu darbībai e-vidē.
- uz šāda pamata nedrīkst nodibināt USPS monopolu, jo tad tā koncepcijā neiekļautā daļa nonāk monopolista atkarībā.
4) punkts – manuprāt ārvalstu pieredze visvairāk pietrūkst tieši tajā daļā, kas nav saistīta ar e-paraksta nevis iD jautājumiem. Manuprāt to koncepciju nedrīkst skatīt sašaurināti kā tikai eID, jo tad var iznākt vēl viens LP projekts
Atvaino, šobrīd nav laika plašākam izklāstam.
0
1
Diemžēl, LIKTAS atzinums ir rakstīts uz citu koncepcijas versiju, kurā nebija varianta par privāto partneri un tad 3.variants bija kaut kas līdzīgs reāli izskatītās koncepcijas tagadējam 2.variantam. Pēc uzsaukšanas valsts sekretāros, koncepcija RAPLM tika pārstrādāta un mainījās varianti – tika papildināta ar tagadējo 3.variantu.
Līdz ar to daļa no argumentiem nav “par lietu”. Un Kolomenskis gan nevienā grupā nebija….:)))
Bet LIKTAs darba grupa vēl darbojas – Uldi, lūdzu piesakies ar savu viedo padomu!
1
0
Klāt nebiju, bet LIKTA ziņo, ka Kolomenskis ir klāt pie lietas:
Netā nekur neatradu kāda tieši versija aizgāja uz LIKTA, tāpēc iespējams šeit esmu kļūdījies.
Piedalītos, bet darbs un ģimene tāpat jau rauj pušu. Neesmu radis darīt kaut ko līdz pusei, tāpēc, ja iesaistītos, tad tas būtu uz ilgu.
Un jau šī izpēte atrāva ievērojamu laiku.
0
0
Paldies, visu cieņu Uldim. Latvija IR muļķu valsts, kur netiek domāts par Rezultātu, bet tikai par Procesu.
Kā savādāk Igauņiem jau 7 gadus ir e-kartes, a Muļķu valstij praktiski nav. Būtu pienācis laiks pacelt visādo reālo projektu impotento realizāciju: MegaSistēmu, e-kartes. DigTV utt.
Laiks vecajiem, impotentajiem večiem tīties: dodiet iespēju jaunajiem KAUT KO paveikt.
0
0
Paldies autoram.
Ja nav argumentu – kritizē autoru (kaut vai ka bērnībā čurājā gultā …)
Un tā jau ir izplatīta LV prakse … diemžēl
Viedoklis par tēmu:
Iesaku visiem ņemt vērā sekojošas tēzes:
A) Valsts jebkuru darbu veiks vissliktākajā un visdārgākajā iespējamā veidā – neuzticiet valstij darīt to ko varat izdarīt paši (vai tirgus/uzņēmēji)- turklāt būs mazāk iemesla teikt ka vaig papildus nodokļus lai šo darbu finansētu …
B) Uzņēmējs veiks darbu viefektīvākā veidā, lai maksimizētu peļņu, taču veiks to lai tas atbilstu prasībām (vai dažkārt pārkāpjot tās, ja pasūtītājs to pieļauj…)
Ņemot vērā iepriekšminēto, domāju, labākā kombinācija eID un arī citos projektos būtu sekojoša:
Valsts izstrādā (vai pasūta, piemēram standartizācijas padomei) organizātoriski/tehniskos normatīvus eID (vai kautvai auto tehniskai apskatei) kā prasību kopumu, kas jāievēro visām pusēm kas vēlas vai strādā ar eID – būtībā spēles noteikumi t.sk. pienākumi, atbildība, minimālās prasības.
Jebkurš, kas vēlas strādāt ar eID, to var bez kādiem konkursiem … vienīgā parsība – ievērot iepriekšminētos normatīvus (un protams atbildība, ja tos pārkāpj … parkstiski – kriminālā, jo tā jau būtu dokumentu/identitātes viltošana etc. un nekas speciāls – speciālu kontrolējošo aģenturu – nav nepieciešams).
Valstij nav jāiegulda nauda eID (tikvien kā normatīvu izstrādes apjomā) un attiecīgi nav jaunu nodokļu (un atkatu)
Uzņemējiem ir jauns tirgus segments: eID
Vai šajā tirgū būs daži vai daudz uzņēmēji, to tirgus pats noregulēs …. konkurence veicinās cenu atbilstību pakalpojumam… paši uzņēmēji centīsies veicināt eID izmantošanu (atkal valstij viens darbiņš mazāk)
Turklāt, kapēc eID nevar būt exporta prece !? līdzīgi kā VeriSign un tml.
Pieļauju, ka eID (un arī auto tehniskās apskates un tml.) ir nepieciešama kāda centralizēta datu uzskaite – valsts reģistrs – iepriekšminētā scenārijā uzņemēju pienākums būtu ar eID sasistītos datus ievadīts šajā reģistrā …
Ja mēs (valsts) konstatējam, ka eID pakalpojums (varbūt sākotnēji) ir dārgāks, nekā gribētos, tad varam tos dotēt, nosakot vienkāršus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem , piemēram piemaksājam par katru izsniegtu un darbībā nodrošinātu eID xxLs – nauda seko eID princips …
Šādas dotācijas pieejamība potenciāli varētu ieinteresēt vairāk uzņēmēju iesaistīties šājā biznesā …
Lai gan uzskatu, ka valstij tirgū jānodrošina tādi spēles noteikumi, lai dotācijas nebūtu nepieciešamas, bet tai pat laikā arī nodokļi jāizmanto kā ilgtermiņa instruments tirgus veicināšanai un stabilai darbībai/attīstībai (bez burbuļiem, kropļojumiem, vai vienkārši budžeta caurumu lāpīšanai – lai nodrošinātu intereses/atkatu)
Ar cieņu,
AP.
0
0
Piezīme par zalānu.
Diemžēl šis nav vienīgais “projekts”, kas tiek bīdīts ….
Šeit: http://lata.org.lv/?page_id=140
kur man bija izdevība pabūt tika ļoti aktīvi lobēts centralizēt visu valsts/pašvaldību IT pakalpojumus …
Nē, nedomājiet, nejau sarežģītu nodokļu administrēšanas sistēmu (piem, pašvaldībās – nekustamā īpašumam) vai dokumentu aprites sistēmas, kuras jau LTK ne īpaši veiksmīgi mēģināja celt uz DocLogix bāzes …
Bet pašus vienkāršākos: mājas lapu e-pasta, hostings un tml….. ar administratīvajiem resursiem pārdalīt tirgu par labu dažiem…
Nav jābūt ekonomikas guru, lai saprastu, kā tas ietekmēs IT uzņēmumus reģionos ….
Pieļauju, ka IT pakalpojumi nav augstakā kvalitātē, drošībā vai tml…. bet vai to vajag – vienai mazai iestādei, kurai ir 10-100 apmeklējumi dienā ?
Lai gan par to kvalitāti ir strīdīgs jautājums, īpaši jau ņemot vērā ziņas par dažādu ministriju, pat prezidenta lapu uzlaušanu …. novecojušu vai neprecīzu informāciju ….
Šajā jomā, vienīgais, kas prasītos ir normālāka normatīvā bāze, kas izvirzītu prasības (standartus) IT pakalpojumiem, lai katrā iestādītē nebūtu jālauza galva – tik jāatsaucas uz standartiem/normatīviem.
Īpaši tādi prasītos informācijas apmaiņai starp valsts reģistriem un valsts nozīmes DB.
Viens piemērs, kapēc IUB nevarētu nodrošināt RSS/xml interfeisu iepirkumu sludinājumiem, savukārt katra iestāde/organizācija varētu tos integrēt (tikai saviem iepirkumiem) savās mājas lapās…. un tml.
Būtībā, atkārtojoties: valstij jānosaka spēles noteikumi/normatīvi/standarti/prasības, bet nedrīkstētu iesaistīties (izņemot divas pamatfunkcijas: aizsardzība – iekšēja/ārēja un dzīves regulācija – ekonomikas/izglītības/veselības u.c. jomu “spēles noteikumi”)
- atstājot to iedzīvotāju ziņā (uzņēmēju, sabiedrisko organizāciju, indivīdu un tml.).
AP.
0
0