Par tev un Latvijai būtisko.
Godīgi.
Ko par “Live Rīga” saka profesionāļi (63)
Publicēts: 2009. gada 10. novembris 10:37
Atslēgvārdi: Fliks, kampaņa, Live Rīga, miljons, Šlesers, zīmols.
23.novembrī septiņās ārvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā) sāksies pirmā “Live Rīga” reklāmas kampaņa, aicinot pavadīt Ziemassvētkus Latvijas galvaspilsētā. Organizatori Rīgas tūrisma attīstības birojs (RTAB), kura lielākais dibinātājs ir Rīgas dome un vada airBaltic prezidents Bertolts Fliks, norāda, ka piecu nedēļu kampaņa notiks internetā, presē un pilsētvidē, un tās kopējās izmaksas būs 898 tūkstoši latu. Tiks izveidots arī portāls.
Kampaņas simbols ir sirds, kas paliek Rīgā, kad tūrists jau devies prom, un sauklis Easy to go, hard to leave (Viegli sasniegt, grūti atstāt). Vairākos presei izplatītajos plakātos bija ieviesusies amizanta kļūme Easy to go, hard to live (Viegli sasniegt, grūti dzīvot).
Lai gan reklāmas izvietošanai ir pašvaldības finansējums, konkurss vietējām reklāmas aģentūrām nav rīkots. B.Fliks atsakās atklāt, kas un kādā procesā izraudzīts pretendents kampaņas izveidei, uzskatot, ka jautājumu uzdevušie žurnālisti ir “destruktīvi un amorāli”. “Beidziet, lieciet mani mierā. Ja tas ir vienīgais, kas jūs interesē, meklējiet citu darbu. Es nezinu, un, pat ja zinātu, es jums neteiktu.”
Citadiena.lv aptaujāja vairākus reklāmas profesionāļus, lūdzot viedokli par pirmo kampaņu un veidu, kā tiek apsaimniekots Rīgas tūrisma miljons. Vicemērs Ainārs Šlesers, kas kūrē šo iniciatīvu, vakar apstiprināja, ka nākamgad reklāmai atvēlēs piecus miljonus latu.
P.S. Viens no Live Rīga zīmola izstrādes publiskajiem pamatojumiem bija vajadzība izmantot vienu vizuālo zīmi Rīgai gan iekšzemē, gan ārzemēs. Pašlaik pilsēta ir pilna ar vides reklāmu gaidāmajam gaismas festivālam Staro Rīga, ko rīko pašvaldības Kultūras pārvalde un privātie partneri. Uz plakātiem ir… zīmols Rīga – iedvesmas pilsēta.
Ģirts Ozols, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītājs, MMS Communications Latvia:
Ir saprotams tūrisma nozares prieks par plānoto investīciju Rīgas tēla spodrināšanā. No ekonomikas sildīšanas viedokļa tas noteikti ir vērtējams pozitīvi. Jāuzsver, ka apskaužams ir ātrums, ar kādu iesaistītās puses, t.sk. pašvaldība, šajā projektā virzās uz priekšu.
Taču vienlaikus Latvijas Reklāmas asociācijai ir bažas par diviem šī projekta aspektiem – caurspīdība un prognozējamā investīciju atdeve. Par caurspīdību jau gana daudz ir pateikts. Investīciju atdeve ir profesionālāks un tveramāks aspekts, līdz ar to vētīšanas vērts. 100 tūkstoši jaunu tūristu Rīgai Ziemassvētku periodā – daudz vai maz? Maz, ja zinām, ka pagājušā gadā Rīgu apmeklēja 1,422 miljoni tūristu (vidēji 120 000 mēnesī). Daudz, ja pieņemam, ka vidēji viens ienes 200 LVL apgrozāmo līdzekļu Rīgas biznesa asinsritē.
Uzmanīgu dara publiskajā vidē cirkulējošie “noapaļotie” cipari – 50 000 jaunu darba vietu; 100 000 jaunu tūristu, kam nav nekāda fiskāla un profesionāla seguma – „tikai” pateica, kas ienāca prātā. Līdz ar to šodien vērtēt noapaļoto mērķi nav iespējams. Mēs nezinām, par kādu precīzu laika periodu ir runa, mēs nezinām, vai ir runa par papildu tūristiem jau esošajam “standartam”, mēs nezinām, vai PR speciālisti, kas veidos uzsaukumu pēc kampaņas, tajā netīšām neieskaitīs mani, kas katru rītu un vakaru šķērso Rīgas pilsētas robežu.
Ja nopietni, tūrisma nozarē atdevi no reklāmas/mārketinga var vērtēt pēc 6-9 mēnešiem. Tajā pašā laikā mūs nepārsteigs ziņojums par rezultātiem jau janvārī, jo vēlēšanas taču tuvojas…
Kaspars Rolšteins, Descartes Consulting:
Man grūti vērtēt “Live Rīga” kā kampaņu. Te nav nekādas kampaņas, stratēģijas vai lielas idejas. Manuprāt, patlaban apskatei ir piedāvātas vienīgi drukas reklamas skices kolāžu formā. Ir apsveicami, ka Rīga beidzot sākusi komunikāciju aktivitātes. Diemžēl šīs reklāmas varēja būt daudz drosmīgākas, radošākas vai vismaz profesionālāk veidotas. Jocīgi, bet patlaban rodas iespaids, ka reklāma ir izveidota sasteigti un… ķeksīša pēc.
Īpatnēji, ka, plānojot tik lielas investīcijas medijos, neko nedzird par reklāmu televīzijā. Vai tiešām ar druku vien būs gana, lai reklāma sasniegtu mērķus?
No aģentūras, kas veidojusi šo reklāmu, lielas jēgas nav bijis. Šādā līmenī vai pat vēl labāk ar šo uzdevumu būtu ticis galā arī Domes dizaina departaments. Nemaz nerunājot par Latvijas reklāmas profesionāļiem.
Kādēļ pasūtītāji nevēlējās atklātu konkursu? Daudzām Latvijas aģentūrām tā būtu goda lieta – veidot Rīgas kampaņu, un tādēļ to varētu izdarīt par simbolisku samaksu.
Es pasūtītāju vietā tagad apturētu šo “kampaņu” un sāktu visu no jauna – ar atklātu starptautisku konkursu gan vietējām, gan ārvalstu reklāmas un mediju aģentūrām. Pat ja skiču autoriem jau samaksāts, labāk šo summu norakstīt zaudējumos, nekā vēlāk “izšaut pa tukšo” arī plānoto mediju budžetu.
Zigurds Zaķis, Domino BBDO:
Ir pāragri par kampaņu spriest pēc pirmā elementa. Ja norobežojas no tā veida, kādā un kādiem iespējamajiem blakusmērķiem šis projekts varētu būt virzīts no Rīgas domes vadītāju puses, pirmais iespaids ir tāds, ka “ārēji” (vizuāli) reklāmas materiāli piesaista uzmanību un polarizē (vieniem patīk, otriem nepatīk). Tas rosina atpazīstamību. Tur būtu iespēja darboties tālāk. Viss atkarīgs no tā, kādi būs citi elementi un aktivitātes, kādos medijos un citos kanālos tiks investēti līdzekļi, lai padarītu šo tēlu zināmu.
Saturiski nepatīkami pārsteidz Rīgas pozicionējums saistībā ar Ziemassvētku eglītēm – tas ne tikai izskatās pēc kārtējās puspatiesības vai kārtējās pašradītās leģendas, bet ir arī vairāk nekā dīvaini lielas pilsētas pozicionējumam.
Inuitīvi un sajūtu līmenī kampaņa man mazliet atgādina savulaik tik pretrunīgo K-Rautas “Slinkuma Maisa” kampaņu, paceltu kvalitatīvākā līmenī, kā arī vēl pāris Latvijas kampaņas ar izteiktu jaunradīta tēla darbošanos centrā un atpazīstamu humora sajūtu. Bet ja ir ticība, ka tas var strādāt, kāpēc gan ne?
Guntis Stirna, arhitekts un mārketinga komunikāciju profesionālis:
Novērtēt zīmolu var, tikai novērtējot tā reālo iedarbību – attieksmes un rīcības maiņu mērķa tirgos. Flika izvairīgums, atbildot uz jautājumu, kāds būs sagaidāmais ziemas kampaņas rezultāts, nav bez iemesla. Neesmu neko dzirdējis par plānoto investīciju atdevi, par attieksmes mērījumiem pirms un pēc kampaņas, vērtēšanas kritērijiem.
Saskatu potenciālu “Live Rīga” idejā, bet tā jāvērtē kā sākums profesionālam un mērķtiecīgam ilgtermiņa procesam. Tā rezultāts – tūristu skaita, viņu tēriņu pieaugums un ieguldījums Latvijas ekonomikā – nebūtu jāvērtē dažas dienas pēc zīmola prezentācijas. Patiesībā šādā stadijā varam runāt par konceptu zīmola radīšanai, zīmola izveidošanas iespēju.
Tomēr ir lietas, kas ļauj izdarīt dažus uzmanīgus secinājumus. Pirmkārt, Flika uzsvērtā simpātija pret koncepta vienkāršību, Šlesera pieļāvums, ka gandrīz jebkas šajā konceptā ir maināms, anekdotiskas gramatiskās kļūdas prezentētajos materiālos, liecina par steigu. Līdz ar to manu dziļāka, ilgtspējīgāka pamatojuma („sarežģītu domu”) un pārliecības trūkumu pašos tā izstrādātājos.
Veiksmīgs zīmols ir vispirms iekšēja (pilsētas gadījumā – NE vienpersoniska) pārliecība un vīzija. Tās vietā ir jūtams pārdošanas drudzis un propagandas pieeja – „mēs viņiem pateiksim un viņi tam noticēs”. Zīmola (ja mēs runājam par zīmolu “Live Rīga”, nevis par Ziemassvētku lidojumu izpārdošanu) veidošana tomēr ir ilgtermiņa projekts, kura ienaidnieki ir steiga, nekonsekvence, dubulta morāle.
Arī neveiksme zīmola „bāzes nometnē”- nespēja atklāti komunicēt, ar personisko piemēru apliecināt zīmola vērtības, var nopietni apgrūtināt tā izveidošanu.
Lielas idejas… ir mazās idejas, kuras kāds nav pārāk ātri nogalinājis (Seth Godin). Vai “Live Rīga” būs lemts izaugt par lielu ideju, visvairāk ir atkarīgs no pašiem tā iniciatoriem.
Varis Lāzo, Saatchi & Saatchi
Šobrīd grūti vērtēt kampaņu profesionāli, jo medijos publicēti tikai daži vizuālie materiāli, no kuriem pilns priekšstats diemžēl neveidojas. Taču ir arī interesantas, jocīgas detaļas, piemēram, vai būtu korekti par nodokļu maksātāju naudu vienā no maketiem izcelt konkrētu privātu kompāniju (taksometrs). Tajā pašā maketā arī īsti nav saprotama vasarīgi/rudenīgā bilde (koki ar lapām, ielas bez sniega), kas aicina izbaudīt ziemas brīvdienas. Pārējos materiālos par pilsētu it kā tomēr atradām sniegu. Tāpat īsti nav saprotams jau agrāk citās kampaņās izmantotais skandināviskās solistes tēls.
Vislielāko izbrīnu radīja Flika kunga teiktais, ka viņš nezina, kas izstrādājis idejas/kampaņu. Ja pareizi esmu sapratis, viens no RTAB galvenajiem uzdevumiem ir nodarboties ar Rīgas tēla reklamēšanu ārvalstīs. Manuprāt, būtu loģiski, ja nelielā biroja vadītājs būtu informēts par saviem partneriem, no kuru darba atkarīgs, cik liela atdeve būs pirmajai kampaņai un cik šis ieguldījums izrādīsies pamatots/pelnošs. Pasaulē daudz reižu lielāku firmu vadītāji ar milzīgiem budžetiem un atbildībām ļoti labi zina, ar kādām aģentūrām tie sadarbojas un kādus rezultātus sagaida.
(32 balsotāji )>Andrejs
Nav jau tā ka opozīcija neko neteiktu par šo projektu. Bet te Šleseram visas priekšrocības. Ja projektu apturēs, tad vienmēr varēs opozīcijai pārmest, ka ģeniālu projektu maitas noraka. Ja neapturēs – arī labi. Vismaz kaut ko darīja. Nesanāks, nu ko neviens jau nevar garantēt izdošanos visos gadījumos. Tas, ka projekts ir sasteigts un summa nepamatota – nu tās tikai skauģu runas.
5 
6
Jūs sakāt “Tas, ka projekts ir sasteigts un summa nepamatota – nu tās tikai skauģu runas.”
Ar kādiem argumentiem Jūs varat pamatot, ka projekts NAV sasteigts un summa IR pamatota?
6 1
Un vēl- ko tad īsti opozīcija ir teikusi par šo projektu? Kaut vienu piemēru.
1 1
>Andrejs
Jūs mani pārpratāt. Mana vaina, neskaidri uzrakstīju. Es domāju, ka projekts ir sasteigts un pareizais brīdis palaist kampaņu jau nokavēts. Tieši tāpēc es arī iekļūstu skauģu kategorijā.
Vai tad nezinat, ka Šleseru kritizē tikai skauģi un sorozīti?:) Kontruktīvi ir spiest pedāli grīdā.
diena.lv ir atrodami blogi ar opozīcijas viedokli:
Tatjana Verjē “Live Rīga – laba mārketinga stratēģija?”
Edgars Jaunups “STEAL RIGA!”
varbūt vēl kaut kur kaut kas ir atrodams, bet skaļa pret kampaņa nebūs, tāpēc, ka visos gadījumos Šlesers būs uzvarētājs. Vienīgais, kas iedotu trumpjus opozīcijai būtu skaļa izgāšanās. Kaut gan stulbi būtu novēlēt, lai miljonu vērta kampaņa galīgi izgāztos.
5 0
Lai man piedod komentāra autors, bet atļaušos pārkopēt no diena.lv
nu nu raksta:
“Rīgas reklamēšana ir Šlesera priekšvēlēšanu kampaņa: par to Stendzenieks saņems kārtīgu piķi, pēc tam varēs taisīt Šleseram priekšvēlēšanu reklāmas, nepārkāpjot limitus. Kad Šlesers un Godža atmaksās iepriekšējos pārtēriņus ?”
Kāds teiks, ka tas ir sadomāts politisko pretinieku viedoklis. Taču, ja Šlesers izmanto robus likumos, lai finansētu savas kampaņas, tad šādam viedoklim ir pamats rasties.
7 0
Nezinu gan- (ka Šleseru kritizē tikai skauģi un sorozīti). Un par pedāli grīdā- tas būtu saprotmams- ņemt ļoti, ļoti daudz kredītus>
Bet kas- Jūsuprāt- ir saprotams ar mīklaino vārdu “sorozīti”? Izklausāsās tā kā pēc Lemberga nīsto Sorosa atbalstīto sabiedrisko organizāciju pieminēšanas. Vai tiešām tas tā varētu būt??? Šīs organizācijas taču nevienam neko sliktu nedara- tikai aiztāv tiesiskumu!
1 0
…bet skaļa pret kampaņa nebūs, tāpēc, ka visos gadījumos Šlesers būs uzvarētājs. Vienīgais, kas iedotu trumpjus opozīcijai būtu skaļa izgāšanās. Kaut gan stulbi būtu novēlēt, lai miljonu vērta kampaņa galīgi izgāztos.
————————-
Stulba ir pati kampaņa. Un vēl stulbāk, ka tā ir miljonu vērta, turklāt neviens neseko naudas plūsmai. Man šķiet nejēdzīgi, ka kāds izlieto miljonu latu reklāmai, pat nemēģinot man pastāstīt- ko es (kā nodokļu maksātājs) no šīs izgāztās naudas gūšu.
7 0
>Andrejs
Sorosīti vai sorozīdi, tas te ir tāds vietējais žargons. Un jā, par tādiem sauc cilvēkus, kas darbojas Sorosa atbalstītajās organizācijās, vai atbalsta šo organizāciju idejas, vai vienkārši pauž kādu viedokli.
4 0
Kāda, Jūsuprāt, ir atšķirība starp jēdzieniem “Sorosīti” un “Demokrāti”?
Manuprāt- nekāda.
Tad pastāstiet- kādēļ Lembergs vārda “Demokrāti” vietā iecienījis vārdu “Sorosīti”? Manuprāt- lai degradētu pašu demokrātijas jēdzienu. Lai tiem, kuri gribētu pajautāt “a kādēļ Ventspilī viss notiek tā, kā grib Lembergs, bet citu domas netiek ņemtas vērā?” varētu atcirst- “Tu, Sorosīt, aizver muti!”. Vai ne tā?
9 0
Forši strādāt, ja pasūtītājs ir VALSTS-tātad visi un neviens. Arī atdevi precīzi aprēķināt ir neiespējami. Tāoēc jebkura reklāmas firma būtu laimīga reklamēt Rīgu. Autokrāts Šlesers atdeva savējiem, jo stulbi būtu atdot svēšiem. Viss ir ļoti vienkārši. Norvēģijā teica-vajadzētu aizšaut uz Rīgu, tik jāpagaida,kad krīze beigsies, un nekāda reklāmas kampaņa nelīdzēs.
3 0
paldies “valodnieku” komentāriem. Tas liecina, cik dažādi var interpretēt tādus vārdus, kā go un leave atkarībā no konteksta. Interpretācija veidojas katram no sava redzes leņķa. Es šo frāzi uztveru kā [man] ir viegli kaut kur doties, bet grūti pamest [šo valsti]. Iespējams, ka arī zviedrs to varētu uztvert līdzīgi, bet jādomā, kāds ir viņa pamatojums šai domai.. Man ir viegli aizbraukt uz Īriju ceļojumā (faktiski, vairs nemaz nav viegli, jo nav naudas), bet grūti uz turieni doties “uz mūžu”, jo kaut kur sirdī mīt sāpe par savu zemi… Diez ko varētu domāt zviedrs šai kontekstā? Bet ar leave un live – tiešām var rasties pārpratums…
2 0
> “valdis i:
…Atļaušos nepiekrist tiem, kas saka, ka vajag vispirms attīstīt infrastruktūru. Ņi fuja – vajag vispirms radīt pieprasījumu, kuru nokilloja Marsietis un Ko. Kad būs pieprasījums, infrastruktūra pati radīsies….”
———————————————–
“Draugs”, infrastruktūra nekad pati no sevis rodas! Tā, protams, jāattīsta vispirms! Bez infrastruktūras, šajā gadījumā – autostrādes, dzelzsceļi, tilti, pasažieru kuģu, lidostas-nekas nevar notikt! Piem., Francijā, Tūras departamenta reģionā ir vislabākās autostrādes un tāpēc tur ir vislielākais kravu apgrozījums u.t.t., tāpēc Tūras departaments – ir viens no pašiem ekonomiski attīstītākajamiem reģioniem valstī!
Atbraukušie, atlidojušie tūristi tad arī noteiks pieprasījumu, t.i. precizāk uzzināsim, kas trūkst un par ko vēl jādomā.Sociālā infrastruktūra, domāju tūristus vismaz apmierina. Vien;gi apkalpošana un zagšana acis no pieres gaiš a laikā…Jā, te ir ko padomāt turisma “aģentiem”!
Pat mežā pēc malkas neiebrauksi, iekāms nebūsi izcirtis ceļa taku…
4 0
Uz pilsētu ar nelaimīgām un drūmām sejām visapkārt neviens nebrauks, lai arī cik lēta vai arhitektoniski skaista tā būtu.
7 0
>Andrejs
Tad pastāstiet- kādēļ Lembergs vārda “Demokrāti” vietā iecienījis vārdu “Sorosīti”? Manuprāt- lai degradētu pašu demokrātijas jēdzienu. Lai tiem, kuri gribētu pajautāt “a kādēļ Ventspilī viss notiek tā, kā grib Lembergs, bet citu domas netiek ņemtas vērā?” varētu atcirst- “Tu, Sorosīt, aizver muti!”. Vai ne tā?
—
Ne tikai. Sorosīti dzima laikā, kad par Lembergu pastiprināti sāka interesēties tiesībsargājošās institūcijas. Tika radīts mīts par patriotisko nacionālo buržuju Lembergu, kuru grib aprīt ļaunais globalizācijas nezvērs Soross. Sprīdītis, kurš vismaz vienu Latvijas stūrīti nobruģējis un pārvērtis par Laimīgo zemi, pret velnu ar visiem daudzajiem nelabā pakalpiņiem, kuri grib saplosīt un aprīt Latviju. Vai tad demokrātija un tiesiskums ir svarīgi brīdi, kad notiek šāda milžu cīņa par Latvijas izdzīvošanu un nākotni?
Par sorosītu ļaunajiem nolūkiem var izlasīt Bena Latkovska rakstā NRA “Mediju pārņemšanas tīkojumi”
Bet mēs esam stipri novirzījušies no raksta tēmas.
5 1
nevajag atvainoties:)
meģiniet uztvert to kā kritiku.
openoffce piedāva bezmaksas lv korektoru, ja ir porblemas koriģet.
kautkā jau jūs savu subjektīvo vērtējumu skalu esat tomēr izveidojusi, kā teikt katram sava.
iespejams ka specialisti slēpjas gan lielos gan mazos kantoros.
jācer ka bez pāris negācijām sabiedrība šī reklāmas kampaņa nenorims. ļoti vēlētos to lai šo kampaņu izvērtētu atiecīgās institūcijas.
0 0
Kungi, es jums piekrītu, ka prātīgs saimnieks vispirms uzbūvēs ceļu, pirms braukt mežā pēc baļķiem. Diemžēl šis jautājums kā pacelts Tautas Frontes 1. kongresā, tā arī tika nolaists uzreiz pēc tam.
BET, Latvijas tūrisma gadījumā mēs jau nerunājam par prātīgu saimnieku, bet gan par lielā mērā stihiskiem procesiem, kadi nu tie nevadītā tirgū ir. Un šajā tirgū pierasījuma lēcieni izraisa piedāvājuma lēkmes, vai sauciet to par burbuļiem. Vienmēr piedāvājums iet nopakaļ pieprasījumam.
Ar infrastruktūru tūrisma gadījumā es saprotu lidostas termināli, viesnīcas, u.c. – to pašu, ko jūs.Bet, Jūras departamenta (ko jūs kļūdaini nosaucāt par Turas departamentu) biznesa vēsture ir atsevišķa raksta vērta nudien. Paldies par tā pieminēšanu!
0 0
Kārtējā kampaņa, kura tiek taisīta par Rīgas nodokļu maksātāju naudu no, kuras būs maza jēga. Bedīgi ir tas, ka “oganizatori” nepārvāra nekādu kritiku. Arī lieki runāt, ka arī atbildību par to nenesīs nekādu. Savi “pacani” noteikti uzvārīsies, bet Latvijas ekonomikai būs vēl vēsāk…
1 0
ziemassvertki ir gimenes svertki…to laikam visi ir aizmirsushi.
0 0
B.Fliks atsakās atklāt, kas un kādā procesā izraudzīts pretendents kampaņas izveidei, uzskatot, ka jautājumu uzdevušie žurnālisti ir “destruktīvi un amorāli”. “Beidziet, lieciet mani mierā. Ja tas ir vienīgais, kas jūs interesē, meklējiet citu darbu. Es nezinu, un, pat ja zinātu, es jums neteiktu.”
Aug.godajamais Flika k-gs un RTAB,
REVOLUUCIJA BUUS un miljoniem mikrobu mirs!
Priekaa!
1 0
Zināma divdomība reklāmā ir parasta lieta, bet tad tā ir skaidri apzināta. Tāpat bieži redzam apzinātu novirzīšanos no gramatikas likumiem. Šeit vienīgā izšķirība starp hard to leave — grūti atstāt un hard to live — grūti dzīvot ir skaņas “i” izrunā. Kautkā tas neliecina par kompetenci saukļa izvēlē.
Starp citu, picker-upper ir atrodams vārdnīcās, piem. dictionary.com
0 0
Man liekas te neviens nav tā pa īstam padomājis kam vispār šitais projekts bija vajadzīgs. Vēlēšanas nav tālu, kāpēc jātērē sava nauda, ja var iztērēt pašvaldības naudu ? Man liekas, ka tiem abiem zagļiem tā doma ir tāda – sanāks šitā kampaņa – labi, nesanāks – nu štrunts ar visu, galu galā mums vismaz naudiņa būs.
0 0
Ietekmi masu medijos Sorosa fonds – Latvija (SFL) nodrošināja gan tieši (piemēram, jau no pašas dibināšanas iekļaujot SFL valdē tobrīd vēl Ministru kabinetam piederošā lielākā Latvijas laikraksta Diena galveno redaktori Sarmīti Ēlerti), gan netieši – pamazām izaudzinot sorosiešiem uzticīgu žurnālistu loku. Lielākais uzsvars tika likts uz jauno paaudzi, jo SFL jau no paša sākuma bija ilgtermiņa projekts, no kura pirmos piecus gadus atdevi nemaz neprasīja.
Sorosiešiem uzticīgu žurnālistu audzināšanas nolūkam kalpoja atsevišķa SFL mediju programma Kārļa Streipa vadībā. Viens no pirmajiem SFL finansējumiem programmā bija 1992. gadā piešķirtie 15 000 dolāru NTV-5 tehniskajam nodrošinājumam. Tie, kas atceras situāciju tā laika medijos, atcerēsies arī to, ka NTV-5 politisko programmu vadītājs bija tieši K. Streips. Vēlāk viņš kā žurnālistikas pasniedzējs studentiem regulāri stāstīs, cik labs ir viņa bijušās priekšnieces S. Ēlertes vadītais laikraksts un cik slikta ir, piemēram, Neatkarīgā.
Stipendiju lietus
Pārsteidzoši, cik daudziem Latvijas žurnālistiem ir atlēcis kāds labums no SFL dalītā pīrāga. Fonda atskaitēs minēti Aivars Ozoliņš, Māris Diņģelis, Kristīne Plamše, Ilze Nagla, Dārija Juškēviča, Dace Dūze, Tatjana Zandersone, Sallija Benfelde, Normunds Naumanis, Jānis Domburs, Dita Arāja, Silvija Jokste, Laila Pakalniņa, Dzintra Geka u. c. Acīm redzams ir tas, ka S. Ēlertes rīcībā bijušas divas materiālās stimulēšanas sistēmas – a/s Diena un SFL – kas ir būtisks priekšnosacījums uzticama kolektīva veidošanai. Pēc tam izaudzinātos kadrus var deleģēt arī citiem medijiem, piemēram, LTV.
Tāpat finansējumu saņēmusi Žurnālistu savienība, Hansamedia, vesela Latvijas TV raidījumu plejāde, radio Doma laukums, radio Alise plus, Latgales TV, Rūjienas TV, Rēzeknes TV un Uldis Dvinskis personīgi, TV Dzintare u. tml. Nauda dota portāla Gay.lv izveidei.
1998. gadā liela summa – 13 206 lati – uzticēta tobrīd tikai 22 gadus vecajam R. Putnim “mediju pārstāvju izglītošanai cilvēktiesībās”.
1 1
Mūsu draugi:
