Par tev un Latvijai būtisko.
Godīgi.
Gaismaspils apdare – pārcenota? (66)
Publicēts: 2009. gada 28. oktobris 15:37
Atslēgvārdi: bibliotēka, Dālderis, Delna, Gaismaspils, Saukāns.
Sākusies diskusija par to, vai Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecībā izmantotie iekšējās apdares materiāli nav pārāk dārgi.
Sabiedrība par atklātību Delna trešdien Rīgā rīkoja visu iesaistīto pušu diskusiju, kurai sertificēts būvinženieris Sergejs Meierovics bija izvērtējis vairāku iekšējās apdares tāmes pozīciju atbilstību reālajām cenām mazumtirdzniecībā.
Izrādījās, ka tāmē iekļautas, piemēram, ugunsdrošas durvis par Ls 2000-5000, bet tās var nopirkt par Ls 370-1400 gabalā. Kļavas koka dēļi maksā 37 latus kvadrātmetrā, bet tāmē ir par Ls 100. Gaismas ķermeņu cenas paredzētas diapazonā no Ls 200 līdz 6000.
Delnas mērķis ir saprast – vai iekšējās apdares cenas ir atbilstošas “treknajiem gadiem” un vai tās iespējams samazināt. (Šeit var lasīt pilnu prezentāciju)
S.Meierovics citadiena.lv paskaidroja, ka cenu salīdzinājumu ir veicis veikalos, kas ir piegādātāji LNB projektā.
Gan LNB vadības, gan kultūras ministra attieksme bija skaidra – bibliotēka ir ikoniska un simboliska celtne, kurā viss – ārējais izskats, iekštelpu apdare – iekļaujas arhitekta Gunāra Birkerta radītā kopējā vīzijā. “Būtu briesmīgi par daudziem miljoniem uzbūvēt ēku, un tad konstatēt, ka tā iekšpusē izskatās briesmīgi,” teica Ints Dālderis (TP). Ministrija nekādu tāmes pārvērtēšanu un papildu uzraudzību neveikšot, jo uzticoties starptautiskajam konsultantam Hill International, kas uzraudzības kvalitāti garantējot ar savu reputāciju.
G.Birkertu diskusijā pārstāvēja autoruzraugs Ēriks Kalniņš, kurš sākumā centās norādīt, ka iekšējā apdare ir tikai 5% no projekta izmaksām (tiesa, tie arvien ir 7 miljoni latu). Lai mainītu G.Birkerta vīziju par konceptu, tas būtu jāpārstrādā un radītu papildu izmaksas, teica Ē.Kalniņš. To varot darīt tikai tad, ja ietaupījumi ir lieli. Viņš atzina, ka arhitekts, piemēram, nosauc durvju tehniskos parametrus, un norāda, kas tādas ražo. Izvēle ir būvnieku ziņā. Taču viņš atzina, ka 2007.gada cenas, kas ierakstītas tāmē, ir trekno gadu cenas (vairāki speciālisti citadiena.lv minēja, ka pašlaik ir ļoti grūti runāt par to, kādas būs reālās izmaksas, jo nereti tāmē ierakstītais atšķiras no iepirkuma rezultāta).
Hill International uzraugi teica, ka ir nekorekti prezentēt tikai daļu no tāmes pozīcijām, jo tikpat labi esot iespējams atrast citas, kurās izmantotie materiāli ir lētāki par veikalos nopērkamajiem. Taču beigās viņi atzina, ka varētu to pārvērtēt. Pašlaik prioritāri esot izvērtēt karkasa būvniecības tāmes.
Visniknāk uz Delnas atklāto reaģēja būvnieku pārstāvis, Nacionālās Būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, kurš vainoja organizāciju sabiedrības kūdīšanā pret projektu, izceļot priekšplānā informāciju, kas apspriežama tikai profesionāļu vidē, jo sabiedrībai nav zināms, kas katrā konkrētajā gadījumā ir par materiālu un tā specifisko zināšanu trūkuma dēļ nevar to novērtēt. “Jūs zināt, kas tas ir par Ls 6000 gaismas ķermeni? Tas ir vestibilā pie ieejas, centrālais tā elements,” viņš sacīja. “Jūs musināt sabiedrību un traucējat projektam.”
Kas būs tālāk?
Savā ziņā G.Birkerta pārstāvim ir taisnība (lai gan tik lielos projektos nav sīkumu un 7 miljoni ir būtiska summa). Taču daudz naudietilpīgāks ir jautājums, cik izmaksās projekta gala termiņa pārcelšana. Ir skaidrs, ka tā notiks.
Šogad būvniecībai bija piešķirti 24,3 miljoni latu. Nākamajam bija paredzēti 38,5 miljoni, bet tagad sola 12 miljonus. M.Saukāns norādīja, ka sākumā bija paredzēts nodarbināt 900 cilvēku, kas saruka līdz 700, un nu – līdz 200. Būvniekiem ir jāpārvērtē gan darbu apjoms, gan izmantotās tehnoloģijas.
Valsts un būvnieku pārstāvji sauc dažādas provizoriskās summas, kas valstij nākamgad būs jākompensē samazinātā finansējuma dēļ (līgumā ir iestrādāta precīza formula, kas piesaistīta gan inflācijai/deflācijai, gan citiem ekonomiskajiem rādītājiem).
M.Saukāns citadiena.lv teica, ka tie varētu būt 4,5 miljoni latu, savukārt no valsts puses uzraudzībā iesaistīts avots sacīja, ka pavasarī izdarītās aplēses bija pie 3,5 miljoniem. Visi aprēķini ir ļoti aptuveni, jo atkarīgi no stadijas, kurā samazina būvniecību. Tā ir reāla nauda par zaudējumiem, nevis virtuāla kastīšu pārkrāmēšana bilancē, kas rodas no celtnieku atbrīvošanas, saslēgto līgumu pārtraukšanas ar piegādātājiem, iekārtu demontāžas u.tml.
Vairāki runātāji norādīja, ka strīdi gaidāmi vēl viena iemesla dēļ – projekts nav sīki izstrādāts un tiek celts pēc skiču projekta, kas pieļauj interpretācijas par padarīto no būvnieku puses. Jau tagad sākušās nesaskaņas ar Kultūras ministriju par atsevišķām darbu pozīcijām; puses sīkāk tās nekomentē.
Pašlaik nav skaidrs, cik palēninātā būvniecība (ir skaidrs, ka būvi nevarēs nodot 2011.gadā) izmaksās virs nolīgtās cenas – 135,2 miljoniem latu. Gan būvnieki, gan Hill International teica – ja turpinātu būvēt agrāk nolīgtajos tempos, būtu runa par lētāku gala produktu (M.Saukāns min, ka nulles ciklā līguma formulas dēļ valsts ietaupījusi pusmiljonu latu iepretim paredzētajam, Hill International pārstāvis runāja par 1,5-2 miljoniem, bet neminēja laika posmu).
Taču no I.Dāldera teiktā ir skaidrs, ka naudas agrākajiem tempiem vienkārši nav. Tātad – jārēķinās ar zaudējumu atmaksu. Izskanēja, ka gadījumā, ja projekts tiktu pārtraukts, konservācijas izmaksas būtu 15 miljoni latu.
Būvnieki piedāvājumu nākamgad veikt darbus par 12 miljoniem latu esot saņēmuši tikai pirms pusotras nedēļas, tāpēc viņiem esot nepieciešams laiks līdz novembra vidum, lai pateiktu, ko par to var uzcelt. Tad arī vajadzētu rasties skaidrībai, cik valstij par palēnināto tempu būs jāpārmaksā. Kultūras ministrs diskusijas nobeigumā piekrita, ka saruna par iekšdarbu tāmēm esot jārisina starp profesionāļiem, taču norādīja, ka “tiem, kas lieto šo [bibliotēkas celtniecības] naudu, ir ļoti būtiski spēt sabiedrībai izskaidrot, kā viņi to tērē”.
(16 balsotāji )Ja runā par kļavu, tad varētu būt, ka Birkerta k-gs ,Amerikā dzīvodams, vienkārši nezināja, ka Latvijā arī aug kļavas. Un to veiksmīgi izmantoja tāmes sastādītāji. Ja nespējam paši apgādāt simbolisku celtni ar Latvijā ražotiem koka apdares materiāliem, tad kur paliek deklarācija, ka kokrūpniecība ir galvenā Latvijas eksporta nozare.
14 
0
Par tiem mākoņu ofšoriem atteiktajiem kredītiem un jo īpaši par runāt sabriedušajiem – no Tavas mutes Dieva ausī. Varbūt ar to izskaidrojama pēkšņā kārpucūkas izkviekumu pagaišana no Dienas portāla????:) Ne vakar, ne šodien vairs nav manāmi. Tas tā, sīka novirze no temata…
5 0
Iskatās, ka te daudziem nav īsti skaidrs, kā notiek iepirkuma procedūra. Ir tehniskās specifikācijas, apraksti, pie kuriem jāpieturas, dodot cenu. Jo tad, kad objekts tiks nodots, tad arī prasības būs pēc apraksta. Procedūras laikā reti veic izmaiņas, vairāk precizējumus, ja ir neskaidrības. Tad, kad iepirkums jau piešķirts, izmaiņas var veikt Pasūtītājam un Pārdevējam vienojotie, ja to paredz līgums. Var jau dabūt daudz ko par zemāku cenu, bet vai par zemāku cenu var dabūt to, kas prasīts? Ja maina izmaksas, jāmaina materiāli, kur ir tā robeža, kad no Stikla kalna iznāks atraitnes būdiņa? Pēc manas saprašanas (un tā nav diez cik liela) Birkerta projekts bija uzpūsts, varbūt kāds vēl ko piepūta. Cik korekti tagad tas tiks atsijāts nost, tad jau redzēs.
4 0
Nu kaut kas tur kopā nelīmējoties. Jāpagaida pāris nedēļas , tad varbūt būs lielāka skaidrība, bet šāda tāda mašīna patreiz tiek iekustināta.
Katrā gadījumā jautājums kārtējo reizi ir vienkāršs – vai izdosies izkustināt ledu. Prieks par to ,ka ir cilvēciņi ,kas gatavi to darīt.
3 0
Jau iepriekš esmu izteicis savu domu par šo tēmu . Ja šinī ēkā būs kaut viss mazākā korupcijas, vai naudas izšķērdēšanas pazīmes. Šai ēkai būs nulles vērtība , liekas kad to šie cēlāji nesaprot. Kad tik pēc iespējas lielāku naudu nomizot sev kabatā ( interesanti būtu zināt kam paliek starpība )Manu prāt viņi veido 0 vērtību.
3 0
Istenais praktiskais latvieties, izrādās, ir ne vien ārsts, skolotājs un hokeja trenneris, bet arī celtnieks/dizainers….
Mans, profesionāla kokapstrādes tehnologa viedoklis:
1. ugunsdrošās koka durvis var arī maksāt 5,000. Var arī 1,000 un pat 500 Ls. Visas cenas ir objektīvas (atkarīgas no izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām) un pamatotas. Tāpat kā ne1 nebrīnās, ka kāds auto maksā 10,000 eur un kāds – 100,000 eur. Kādas un kāpēc arhitekts/dizainers izvēlējās – tas lai paliek viņa ziņā.
2. kanādas kļava pa 100 Ls/m2 ir normāli. Labi sastrādāta – žāvēts, spundēts, ēvelēts ozols maksā līdzīgi. Tās gan būtu mazuma cenas – varētu labi pakaulēties…
Kāpēc jāliek kļava, kas manā izpratnē nav ne ļoti izturīgs ne dekoratīvs koks – tas jau ir cits jautājums. Varēja būt labu labās alternatīvas – ķirsis, dižskabardis, vai mūsu pašu osis būtu gan lētāk gan cmykāk. Bet es nekādi neņemos apstrīdēt pro dizaineru viedokli.
7 1
Derētudefinēt, kas ir tas profesionālis, kurš apspriedīs problēmas – vai pietiek ar 9 klasēm un uzņēmējdarbības pieredzi kā Saukāna kgam, vai kāda profesionāla izglītība arī būtu vajadzīga?
2 1
mīļie, SKOPAIS MAKSĀ DIVREIZ.
Visa šī nemotivētā čakarēšanās ar Gaismaspils izmaksām, pseidodemokrātiskā “vistautas” apspriešana, cik maksās (jāmaksā) katram riku kliņķim – nu, tas ir farss, kuru turklāt uztur Delna (no kaut kā arī šiem jādzzīvo, pierādot savu “lietderību”).
Rezultāts ir paredzams – ar krīzi maskētā līdzekļu žmiegšana, celtniecības ievilkšana panāks tikai vienu – galaprodukts būs DAUDZ DĀRGĀKS nekā tas varētu būt, ja triecientempos Bibliotēku uzceltu un rēķinātos (uzticētos) profesionāļiem. Pilnīgi saprotams, kāpēc Saukāns ir nikns par auniem, kas šķoba mūļus – ak, cik dārgs gaismas ķermenis – nejēdzot, kur un kas tas ir par objektu (tā nav vis lampiņa par 4,95 , bet centrālais dekors – arhitktūras un dizaina aobjekts, kura cena 6000 ir pat smieklīgi maza0.
Nu nevajag Latvijai būtiskas ēkas un, jā, simbola būvēšanu pārvērst par idiotisku mērkaķošanos, slēpjoties aiz taupīšanas un “projekta caurspīdīguma” uzraudzības svētajām idejām.
3 10
Skopais maksā divreiz, bet Latvijā valsts pārmaksā trīsreiz. Kaut kā nāk prātā Repšes senās aktivitātes par “kvalitatīvajiem” durvju kliņķiem austrumu robežā.
Merks būtu centrālo dekoru no Ķīnas piegādājis?
3 3
Vai nu Tu esi demagogs vai naivs, un Tev nav pazīstams neviens celtnieks. Pilnīgi skaidrs, ka tāmes pa pozīcijai vien tiek uzpūstas tā, lai nopelnītu ne vien priekšnieki (oficiālie projekta pieskaitāmie izdevumi un plānotā peļņa) , bet arī apakšnieki (lietoto materiālu patiesās izmaksas). Šmaukšanās ar materiālu cenām un kvalitāti ir vispārpieņemta prakse – ieplāno un tāmē vienu, bet lieto citu – līdzīgu, bet lētāku). Iekrīt tad, ja lētais materiāls izrādās baigais sūds un tā dēļ rodas būtiski objekta bojājumi. Ja durvis tāmē ir par 5000,- Ls, bet reāli tiek pirktas par 1400,- Ls, paskatieties kāda “varka” tikai uz 1 durvīm! Valsts pasūtījumā šo starpību maksājam mēs visi.
12 1
tā ir mūsu valstiņas lielākā problēma:plātīšanās un izrādīšanās.Tev noteikti ir kauns klasesbiedru saukt ciemos, jo nav virtuves iekārta par 15 000 Ls, vai ir kauns uz ielas iziet ar mēnesi vecām biksēm, jo modē jau citas..Nu atzīsties, ka esam prātā sajukuši ar snobismu ārišķību un izrādīšanos..Visi kā viens stāsta, ka būvnieki ir uzpūtuši tāmi.Ar ko būtu sliktāks LV bērzs vai melnalksnis, vai pat osis( ieskaties SS slud.serverī par cik tirgo!), tās kļavas vietā. To centrālo dekoru vajag pasūtīt mākslas akadēmijai lai uztaisa pa velti!Pasaki kāpēc mums ar briesmīgu naudu ir jāpiesedz savi mazvērtības kompleksi..kad sāks strādās latvieša veselais saprāts un saimnieka ķēriens( protams ne tāds kā rubenim….uhh gnīda..)!!
10 1
Piekrītu. Ja mēs būtu tik bagāti, ka naudu nav kur likt, varētu atļauties visādus “vipendrjonus”. Bet mūs nabadzības ietvaros, pat ceļot tik simbolisku celtni kā Gaismas pils, būtu jāievēro maksimāla materiālu vienkāršība, apmēram tā, kā stilisti iesaka sieviešu žurnālos – lūk, dārgais variants par milzu summām, bet var ļoti līdzīgi, un daudz, daudz lētāk.
7 1
Līguma par GP celtniecību slēgšanas trakumā Domburs jautāja vienam no galvenajiem “celtniekiem”, – vai tiešām jūs maksāsiet saviem ierindas celtniekiem ap 10 Ls/h. Atbilde bija, ka – jā.
Varbūt vajadzētu papētīt, tiem ,kam ir tādas tiesības, kādi cipari tiek nomaksāti no celtnieku algām sociālajā un IeIN? Cik celtnieki saņem?
6 0
Pozitīvais mazumiņš ir tas, ka pazudušas demagoģiskās lakstīgalas, kas šim stikla un betona kalnam piedēvēja brīnumainas spējas ‘nest gaismu latvju tautai un dot vareno impulsu tālākai augšupejai pretī laimībai”!
Nākamā gada budžets tik daiļrunīgi atklāj koalīcijas patiesās rūpes par aplaimojamo tautu, ka es nebrīnīšos, ka LBN beigas būs jāpārdod par 1 latu kopā ar Parex kādam bārdainam vīram, kurš nāk un iet un atkal nāk, kad kaut kas vēl ievajagas…
9 0
“…tikai profesionāļu vidū..” Kas ta tautai nav jāzin kur aiziet viņas nauda?
5 0
Pirms diskutēt par apdares materiāliem, varbūt vajadzētu uztaisīt revīziju – par līdzšinējo būvniecības materiālu piegādi, izlietojumu, cenām…- kamēr vēl iespējams. Kad būve būs gatava, to tik detalizēti nevarēs pārbaudīt.
6 1
Nesaprotu, kas tā par nevarību, ka procesa laikā mākam klaigāt par izzagšanām, neatbilstībām, pārmaksām, bet neviens tā arī īsti neko nedara, lai to apturētu. Tad kad viss ir izdarīts, ko vien var izdarīt, tad sākas “es jau teicu”, krimināllietas, nopūtas par nelietderīgi iztērēto, u.t.t. Dienvidu tilts ir spilgtākais tāds piemērs, “Gaismas pils” ir tapšanas stadijā? Jeb visa šī klaigāšana ir tikai uzpūsts burbulis no pašdefinēto uzraugu puses?
4 1
Tā nav nevarība, tā ir būvniecības īpatnība, kas balstās uz pieņēmumu, ka konkursa veidā pasūtītājs ieguvis sev izdevīgāko ģenerālo uzņēmēju ar vislabākiem cenas/kvalitātes rādītājiem. Tālāk pasūtītāja algots būvuzraugs raugās, lai konstrukcijas un materiāli atbilst projektā paredzētam, taču neviens nevar pārbaudīt, par kādām cenām būvuzņēmējs tos iepērk. Apstiprinot tāmi, pasūtītājs ir devis piekrišanu konkrētajām izmaksām.
3 2
Ja eksistē šāda īpatnība, tad kāpēc vispār noris diskusija par iespējamām pārlieku lielu izmaksu tāmēm, jo tas taču bija izdevīgākais variants atklātā konkursā? Teorētiski konkursā varēja piedalīties arī citi uzņēmumi, kas varēja piedāvāt par latu mazāku izcenojumu.
Ja reiz tagad notiek dīkšana par pārāk dārgām izmaksām, tad tā ir skaudība par uzņēmēja peļņu. Jeb rosinam reformēt konkursu kārtību, kad izvēlēts tiek ne tikai lētākais piedāvājums, bet izpilda n faktorus. Piemēram, valsts pirms būvniecības konkursa izsludināšanas varēja pasūtīt būvniecības objekta tāmēšanu aprēķinot aptuvenās izmaksas un tad izsludināt konkursu būvniekiem par objekta uzcelšanu pēc tāmē minētās cenas.
2 2
Te ,,Delna,, ir atradusi nesamerigas cenas kas ir ieplanotas ieksdarbu veiksanai,bet japievers ari apzalumosanas izmaksam.Tas ir 1milj.400 tukst.Lielakas izmaksas neka apkures sistemai sai eka.Kas ir jadara ekas apkartne lai butu tadas izmaksas.Man pasam ir iznacis darboties darzu veidosana un izmaksas man ir zinamas.Bet tas ko ir ieplanojusi nemot vera mazo teritoriju ko ir jaiekopj ir parmeriba!Pareizi te atzimeja kads komentetajs ka jau laicigi janoverss iespeja nozagt,jo bus ka ar Dienvidu tiltu.Kad ir izterets,tad pieradit ka ir bijis letak bus neiespejami!!!!
5 0
Šajā rakstā Māris Saukāns nodarbojas ar elementāru manipulēšanu, pamatotus argumentus atšujot ar jautājuma nonivelēšanu un mēģinot iestāstīt žurnālistam, ka viņš jau nu neko nesaprot, ka viņš traucē. Protams, neatbildot uz jautājumu pēc būtības. Kā žurnālists var traucēt sabiedriskas ēkas būvniecībai, ja cenšas noskaidrot PATIESĪBU? Kopš kura laika nedrīkst uzdot jautājumus par vestibila apgaismes ķermeni? Tik pat labi viņš var maksāt 60 Ls. Labi, ka citadiena.lv žurnālisti šādus soļus atspoguļo, žēl, ka nesatrieca lupatās to Saukānu, kā to būtu izdarījuši citas valsts žurnālisti. Veiksmi no neģēļu atmaskošanā.
4 1
Es pats izjūtu riebumu pret to “Gaismas pili” un šaubos, ka jebkad pazudīs tā kauna traipu jūra, kas ir ap to. Kā ir citiem? Man to pili tiešām nevajag. Par to naudu, kas tur tiek kaisīta, ir iespējams uzcelt ekonomiku.. protams, ja to naudu liek lietā gudri un patiesi iesaista visus iedzīvotājus, kas vēlas aktīvi darboties ekonomikā..
5 1
“Gaismas pils” ir kļuvusi par “tumsas perēkli”un kampēju midzeni, kas izsūc latviešu tautas asinis. Nost ar šādu iluzoru gaismu, gribam īstu gaismu!
0 0
Man jau neērti pat Tev piebriedoties, jo esmu izbijusi bibliotekāre un nāku no bibliotekāru dzimtas. Bet varbūt tieši tāpēc, ka redzēju, cik nežēlīgi tika iznīcinātas mazās bibliotēkas, kur avīzi palasīt varēja ienākt penisonāri, kur pēc skolas ieskrēja bērni, lai lasītu grāmatas, bērnu žurnālus, nevis bezmērķīgi klimtu pa ielām, esmu ļoti skeptiski noskaņota pret to lielo centralizēto ēku. Un sirdī visu laiku bažas, ka tikai Gaismas pili nesagaida beigās tāds pats liktenis kā Sporta pili – vispirms lupatu pārdotavas, tad nojaukšana, jo, kas to milzi varēs uzturēt un par kādu naudu. Tas man liek vilkt paraēles ar ģimeni, kura dzīvo nošņurkušā namelī, bet par visu naudu nopērk Mersedesu. Kā maksāt par uzturēšanu neviens nav padomājis. Šķēle, kurš nemaz nav nekāds kultūras balstītājs, sākumā ne dzirdēt par bibliotēku negribēja. Tad notika kaut kāds klikšķis un bez bibliotēkas TP un latviešu tautas dzīve kļuva neiedomājama. Varbūt tāpēc mūsos tāda pretestība, jo liekas, ka kaut kas tur nav tīrs.
2 1
Īstā vārīšanās vieta ir stikla fasādes, tās vajadzētu papurināt laicīgi
0 0
Lai publisko tāmes, tad arī beigsies spekulācijas.
Tautai jāredz, kur paliek nodokļi.
Domāju, ka nav sarežģīti uzrādīt cik maksā betons, armatūra, veidņi, tehnika, darbs.
0 0
Mūsu draugi:
